Pasaules zelta tirgus Covid-19 dēļ piedzīvo nebijušu pārbaudījumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

No Dienvidāfrikas raktuvju dzīlēm un Londonas pazemes glabātuvēm līdz treideriem Ņujorkas debesskrāpjos un zelta monētu tirgotājiem tūrisma rajonos: zelta tirgus šobrīd piedzīvo tādu pārbaudījumu, kāds vēl nav bijis nekad. Un tirgus nedaudz sāk plaisāt, raksta "Bloomberg".

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 panika un ar to saistītie, valstu centrālo banku īstenotie ekonomikas stimulācijas instrumenti ir radījuši milzu pieprasījumu pēc cilvēces senākās metodes bagātību uzglabāšanai.

Tomēr, pat neraugoties uz to, ka glabātuvēs visā pasaulē guļ tūkstošiem tonnu zelta stieņu, pēkšņi ir radušās problēmas pie zeltainā dārgmetāla tikt.

"Kopš pagājušās nedēļas sejas maskām, dezinfekcijas līdzekļiem, tualetes papīram un zelta stieņiem ir kaut kas kopīgs.

Tie gluži vienkārši izbeidzas, kad visi reizē tos cenšas nopirkt," stāsta Vincents Taijs, "Silver Bullion Pte Ltd" pārdošanas menedžeris Singapūrā.

Dārgmetāls

Zelta uzticamā bagātību uzglabātāja slava krīzes laikos vienmēr ir likusi pieprasījumam pēc dārgmetāla strauji kāpt. Pat ja korporācijas, finanšu institūcijas un pat veselas valstis klūp un gāžas, praktiski neiznīcināmais dārgmetāls jebkurā brīdī piedāvā investoriem veidu, kā konvertēt savus aktīvus augstvērtīgos zelta stieņos, kas ir ērti novietojami pagrabā, seifā vai zem matrača. Fondu menedžeriem zelts piedāvā vairogu pret zaudējumiem citos "portfolio" segmentos, savukārt valdības zeltam kā universālai valūtai uztic nacionālo rezervju bufera lomu.

Kausēšanas problēma

Liela daļa pasaules zelta atrodas glabātuvēs Londonā, Šveicē un Ņujorkā. Pats lielākais zelta depozīts guļ Ņujorkas federālajā krātuvē, tur dziļi pazemē torņos ir sakrauti 497 000 zelta stieņi. Anglijas bankā Londonā tiek uzglabāti 400 000 stieņu, savukārt zelta pārējās glabātuves uztur bankas un loģistikas kompānijas. Pasaules zelta tirgus sistēma savieno šos glabāšanas punktus ar raktuvēm visā pasaulē un zelta lietuvēm, kas uzpērk zelta rūdu, zeltlietas un zelta lūžņus un ražo dažāda izmēra zelta stieņus un monētas. Atkarībā no tā, kam lielāks pieprasījums. 

Šonedēļ trīs lielākās zelta lietuves, kas atrodas Ticino kantonā Šveicē, pakļaujoties valsts iestāžu norādēm, tika slēgtas.

Lidmašīnu problēma

Arī pārvietot zeltu ir kļuvis sarežģīti, jo parasti tas tiek izvadāts pa pasauli ar parastiem komerciālajiem avioreisiem. Tie šobrīd ir atcelti tūkstošiem.

Un, kamēr kaut kādi reisi tomēr joprojām notiek, zelta pārvadāšanai ir noteikti limiti. Tas nav svars, bet gan vērtība: lielu daudzumu zelta aviopārvadājumam gluži vienkārši nav iespējams apdrošināt. Tai pašā laikā jāmin, ka valstu valdības itin bieži zelta pārvadāšanai izmanto militārās lidmašīnas ar tikpat militāru apsardzi.

Lai ilustrētu situāciju zelta loģistikā Krievijā, "Otkritie" bankas preču un finansējuma nodaļas vadītājs Aleksejs Zajcevs stāsta, ka šobrīd zelta piegāde uz ārzemēm aizņem nedēļu. Agrāk tas aizņēmis vienu dienu.

Izkliede

Visu šo faktoru apvienojums radījis vēsturisku saspīlējumu Ņujorkas zelta fjūčeru tirgū. Parasti investori pērk fjūčerus, lai strādātu ar zelta cenu bez raizēm par fizisku zelta stieņu glabāšanu, kamēr bankas lieto fjūčerus, lai tām zelts nekur nebūtu jāpārvieto. Tomēr, ja investori turēs savus fjūčerus līdz līgumu termiņu beigām, viņiem nāksies saņemt metālu fiziski: vienā 100 unču stienī vai trijos 1000 gramu stieņos. Parasti, ja Ņujorkas zelta cena paceļas krietni virs zelta cenām citur pasaulē, bankas vienkārši nopērk 1000 gramu stieņus kaut kur citur un atved tos uz Ņujorku. Tomēr globālo piegāžu ķēžu sarāvums liek apšaubīt šādu operāciju iespējamību šobrīd.

Tas viss rezultējies pīķī zelta fjūčeru cenās, padarot Ņujorkas zeltu dārgāku nekā zeltu, ko iespējams nekavējoties piegādāt Londonā.

Lielā cenas starpība, kas tiek dēvēta par izkliedi, ir sakacinājusi pat pieredzējušus treiderus.

Noliekam instrumentus

Pat raktuvju darbs ir izjaukts – Dienvidāfrikas valdība valstī ir slēgusi visas raktuves, kas ir bezprecedenta solis valsts 150 gadus garajā kalnrūpniecības vēsturē. Tiesa gan, zelta raktuvēm šai notikumā ir atvēlēta mazāka loma, jo zelta krājumi joprojām ir pieejami arī virszemē, atšķirībā no tādiem industriālajiem metāliem kā varš. Tomēr ir naivi cerēt, ka šis notikums neietekmēs jau tā sakairināto zelta tirgu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti