(Ne)būs kā slimnīcā? Latvijas viesnīcām būs savs Covid-19 reglaments

Saistībā ar Covid-19 epidēmiju Latvijā tiks izstrādātas jaunas rekomendācijas viesnīcām, kas reglamentēs to ikdienas darbu. Eksperti valstīs, kuras pa pandēmijas ceļu nogājušas tālāk nekā Latvija, teic, ka klientam tagad galvenais ir drošība, un tāpēc viesnīcām tagad jāņem piemērs no slimnīcām. Tomēr Latvijas nozares asociācijas vadītājs nepiekrīt tam, ka pēc Covid-19 pasaule nekad nebūs tāda kā agrāk.

Vienotu rekomendāciju saistībā ar Covid-19 viesnīcu nozarei valstī pagaidām nav, taču tās tiks izstrādātas, LSM.lv sacīja Slimību kontroles un profilakses centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

“Mēs pastāvīgi gatavojam ļoti daudz rekomendāciju, kuras mums lūdz, - kā organizēt koncertus, kā rīkot centralizētos eksāmenus un tā tālāk. Jautājums par to, ka nepieciešams izstrādāt pasākumus viesnīcām, jau izskanējis, mēs par to runājām [Veselības] ministrijā. Taču vajadzīgs arī pieprasījums no attiecīgās [Ekonomikas] ministrijas – mēs, iespējams, esam labi speciālisti slimnīcu jautājumos, taču nepārzinām viesnīcu darba nianses. Skaidrs, ka sienas pārbūvēt tur nevar, taču uzlabot procesus var vienmēr. Neapšaubāmi, tādas rekomendācijas tiks izstrādātas.

Nevaru teikt, ka tas būs rīt vai pēc nedēļas. Pagaidām viesnīcas dara to, ko pašas uzskata par vajadzīgu,” paskaidroja Perevoščikovs.

Pašlaik Latvijā iebraukušajiem, izņemot Baltijas valstu iedzīvotājus, joprojām ir obligāta karantīna – viņiem jābūt izolētiem 14 diennaktis, un šajā laikā viņi nedrīkst apmeklēt publiskas vietas, atgādināja epidemiologs. Tas ir obligāts nosacījums, taču pasākumiem, kas tiks izstrādāti viesnīcām, galvenokārt būs rekomendējošs raksturs:

“Stingras prasības – tas ir tikai tas, kas tiek iekļauts normatīvajos aktos. Taču visas detaļas un sīkumus tajos neiekļausi. Galu galā bizness, vadība, pasākumu organizatori paši ir ieinteresēti, lai viss notiktu vislabākajā veidā. Ja, nedod Dievs, pie viņiem notiks inficēšanās – tas būs gan drauds darbiniekiem, gan antireklāma, gan lielas problēmas ar slēgšanu, izolāciju, citiem karantīnas pasākumiem.”

“Ņemiet piemēru no slimnīcām.” Ko piedāvā pasaulē

Pašas par sevi bailes inficēties ar jauno koronavīrusu ir lielāks drauds biznesam salīdzinājumā ar formālajiem ierobežojumiem, nesen norādīja ekonomists un Nobela prēmijas laureāts Bengts Nordstrems. Pēc viņa domām, ierobežojumu atcelšana maz ko mainīs, ja cilvēki turpinās izvairīties no restorāniem vai viesnīcām.

Viesnīcu īpašniekiem jāpārdomā biznesa būtība, liekot pirmajā vietā nevis klienta patīkamu atpūtu, bet viņa drošību, šo domu turpina amerikāņu ekspertu grupa Pasaules Ekonomikas foruma interneta vietnē.

“Pirms Covid-19 jūs bijāt viesnīca, kurai bija drošības protokoli. Tagad jūs esat drošības kompānija, kurai ir viesnīcas,”

raksta autori. Viņi publicējuši savus priekšlikumus viesnīcām, aicinot ņemt par paraugu drošības pasākumus slimnīcās. Tostarp, protams, ieviest jaunus “uzkopšanas protokolus”, bet ne tikai.

Par to, lai sabiedrība (klienti) neuztvertu viesnīcu kā draudu, ko kura jāizvairās, ir norūpējušies arī daudzi pasaules lielie viesnīcu tīkli. ASV viens no pirmgājējiem izrādījās Ņujorkas “Four Seasons” – viesnīca kļuvusi par pagaidu dzīvesvietu slimnīcu personālam, kas nevēlējās no darba atgriezties mājās, lai neinficētu ģimeni. Attiecīgi mainījušies arī viesnīcas noteikumi.

Reģistrācija viesnīcā un izrakstīšanās no tās - tikai virtuāli. Pie ieejas – temperatūras mērīšana, ja tā ir paaugstināta – viesnīcā neielaiž. Tālāk viesis saņem trīs paketes – izmantotajiem dvieļiem,  veļai un citiem atkritumiem. Kad paketes pilnas, tās jāatstāj pie numura durvīm. Sporta zāles apmeklējums – tikai pēc iepriekšēja pieraksta, jo citādi nav iespējams nodrošināt distancēšanos. Restorāns un bārs ir slēgti. Ēdiens – ledusskapī vestibilā, jau safasēts kārbiņās. Liftu var lietot, bet tikai pa vienam. Pēc viesa aizbraukšanas numuru slēdz uz 24 stundām, pēc tam notiek tā tīrīšana un pilnīga dezinfekcija.

“(Pie mums) nebrauc kā uz slimnīcu,” atbild Latvijā

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā noskaņojums ir salīdzinoši mierīgāks, un pārvērst viesnīcas par slimnīcām te nav gatavi.

“Mums ir precīzas instrukcijas, kā veikt uzkopšanu, dezinficēt durvju rokturus un virsmas, kādā temperatūrā mazgāt veļu. Tās izstrādājis Slimību kontroles un profilakses centrs sadarbībā ar Investīciju un attīstības aģentūru,” LSM.lv pastāstīja asociācijas vadītājs Jānis Pinnis.

“Ir svarīgi saprast, ka jūnijā-jūlijā visa Eiropa atvērs savu tūrisma tirgu, lai nozare neciestu gigantiskus zaudējumus. Drošības pasākumi ir svarīgi, taču tiem jābūt samērīgiem, lai nepārbiedētu cilvēkus. Uz viesnīcu tomēr brauc galvenokārt atpūsties. Uz to nebrauc kā uz slimnīcu. Baltijas valstīs vīrusa problēma tiek kontrolēta, un ar reģiona atvēršanu iekšējam tūrismam mēs varam radīt veiksmes stāstu.”

Tomēr biznesa atjaunošana būs ilga, atzīst Pinnis. “Svarīgi, kad un cik citu valstu atcels savus nacionālos ierobežojumus, lai varētu brīvi ceļot, neievērojot divu nedēļu karantīnu. Tad cilvēki drošāk brauks. Taču tas nenotiks uzreiz. Domāju, ka 2019. gada apgrozījuma rādītājus mēs atkal redzēsim tikai 2023. gadā. Galvenais, lai cilvēkiem būtu vēlme ceļot.”

Šogad Latvijas nozares apgrozījums varētu būt apmēram 25% no pagājušā gada apgrozījuma, lēš Pinnis. Bankrotu un viesnīcu nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vilni šajā vasarā viņš neprognozē. Bet par rudeni nav pārliecināts: “Vasara – tie ir mazi izdevumi, minimāli komunālie maksājumi, banku kredīti pagaidām atlikti. Pašlaik nekustamā īpašuma uzturēšana neprasa lielu naudu. Tāpēc gribas ticēt, ka vasarā situācija viesnīcu biznesā uzlabosies. Citādi rudenī var sākties izmisums.”

Pēc Covid-19

Formālie aizliegumi agri vai vēlu tiks atviegloti vai atcelti. Taču - vai pasaule atgriezīsies iepriekšējā normālajā stāvoklī, vai arī kādi no jaunajiem ieradumiem paliks ar mums arī pēc tam, kad vīruss būs uzvarēts? Par to notiek strīdi.

Piemēram, aviācijas nozares analītiķi apspriež, kas notiks ar korporatīvo klientu un biznesa braucienu segmentu – pirms Covid-19 šie klienti aktīvi lidoja (un apmetās viesnīcās) darba un biznesa darīšanās, bet pēdējos mēnešos viņi ir spiesti rīkot tikšanās ar kolēģiem un partneriem videokonferencēs. Vai viņiem tā ir tikai pagaidu nepieciešamība, kuru viņi piecieš, vai arī labāka alternatīva, iespējams, ērtāka un pavisam noteikti – lētāka? No atbildes uz šo jautājumu ir atkarīgs, vai “Zoom” vai “Google Meet” nākotnē aizstās daļu “biznesa tūrisma”.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Jānis Pinnis pieļauj, ka ietekme var būt, bet nez vai liela: “Tehnoloģijām, protams, būs ietekme, taču nepieciešamība tikties personīgi, rīkot kopīgus pasākumus – tas tomēr paliks. Nepiekrītu apgalvojumiem, ka pēc Covid-19 pasaule nekad nebūs tāda kā agrāk.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti