Reģioni Krustpunktā

Vai latgaliešu rakstu valoda publiskajā telpā tiks lietota vairāk?

Reģioni Krustpunktā

Kāds bijis šis gads - vērtē Kurzemes reģiona uzņēmēji

Tūrisms Zemgalē - šogad ar zaudējumiem, bet "rokas nenolaiž"

Neatbraukušo ārvalstu viesu dēļ Zemgalē tūrisma objekti strādā taupīgā režīmā

Viena no Zemgales un visas Latvijas tūrisma pērlēm ir Rundāles pils. Covid-19 radīto ierobežojumu dēļ nu jau otrajā pandēmijas gadā apmeklētāju skaits tūrisma objektā ievērojami samazinājies. Tas radījis finansiālus zaudējumus. Tiesa, kā Kultūras ministrijas pakļautībā esošs muzejs Rundāles pils saņēmusi atbalstu no valsts. Arī reģiona pašvaldību tūrisma objektiem šo laiku pārdzīvot bijis vieglāk nekā privātiem uzņēmējiem.

Rundāles pils muzejā par 70% mazāk apmeklētāju

Pagājušajā gadā attiecībā pret 2019. gadu Rundāles pils muzeja apmeklējums samazinājās par 65%, bet šogad jau par 70%.

“2021. gadā mums muzejā ir bijuši nepilni 85 tūkstoši apmeklētāju. Ja salīdzina ar iepriekšējo skaitu – 275 tūkstošiem apmeklētāju –, tad tas ir diezgan ievērojams kritums. Lielākā daļa no šiem ir neatbraukušie ārvalstu tūristi, jo, ja skatāmies tādā tradicionālā gada griezumā, tad ārvalstu tūrisma apmeklējums Rundāles pilī svārstās no 80 līdz 90%. Latvijas tūristi vienmēr bijuši mazākā daļā,” pastāstīja Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Tiesa, šajā laikā, kad Rundāles pili vairāk apmeklējuši vietējie, tas devis iespēju lielākā mērā izprast viņu nepieciešamību un intereses. “Vērojot savu apmeklētāju, mēs esam sapratuši, ka tas lielākoties ir dārzs, kas Latvijas apmeklētājus interesē. Šobrīd ja skatāmies, tad 2021. gadā no gandrīz 85 tūkstošiem apmeklētāju dārzu apskatījuši teju vai 90% cilvēku,” pastāstīja Lūse.

Par valsts atbalstu var remontēt jumtu

Rundāles pils muzejs attīstības programmu sev lielā mērā spējis nodrošināt par apmeklētāju ienestajiem līdzekļiem. Zaudējumi, protams, ir, taču direktore Laura Lūse norādīja, ar Kultūras ministrijas atbalstu bija iespēja nodrošināt atalgojumu darbiniekiem un turpināt muzeja attīstību.

“Paldies par finansējumu, kas piešķirts jumta remontam, jo tas ir ārkārtīgi nepieciešams Rundāles pils muzejam. Nākamgad ir paredzēta pēdējā jumta nomaiņas kārta. Tā kā pašu ieņēmumos mums ir bijuši zaudējumi, esam arī strādājuši ar mazāku finansējumu nekā iepriekš, plānojot taupīgāk un piesardzīgāk arī muzeju un īpašuma pārvaldības nepieciešamās lietas. Bet kopumā gribētu teikt, ka, pateicoties valsts atbalstam, mēs esam spējuši arī stabili strādāt un turpināt darbu,” apliecināja Lūse.

Rundāles pils jumta remontdarbu laikā.

Šajā laikā Rundāles pils muzejam gan nācies šķirties no dažiem darbiniekiem, kas savu darbu nevar turpināt, jo nav Covid-19 sertifikāta. Nevēloties vakcinēties pret Covid-19, no muzeja aizgāja seši darbinieki, bet vēl trīs nācās atstādināt pēc 15. novembra.

Laura Lūse pastāstīja, ka no kopumā 114 darbiniekiem kā stratēģiski svarīgākus vairāk izjūt trīs līdz četrus, kuru nav. Pārējos no saimnieciskā personāla aizvietot vieglāk.

“Kopumā muzeja darbs ir tikpat intensīvs, kā ir bijis līdz šim, jo mums ir milzīga šī teritorija un ēku komplekss, kas ir jākopj.

Savukārt nodaļa, kas strādā tieši ar apmeklētājiem, šo laiku izmantoja jaunu produktu un jaunu piedāvājumu ieviešanai. Kopumā nākamais gads mums paies vairāk muzeja svinību zīmē, jo 2022. gadā muzejs svinēs 50 gadu jubileju kopš savas dibināšanas,” pastāstīja pils muzeja direktore.

Būtiski mazāk ārvalstu tūristu arī Jelgavā

Būtisku ārzemju tūristu skaita samazinājumu izjutis arī Jelgavas reģionālais Tūrisma informācijas centrs. Līdz šim ārzemju viesu bijis par aptuveni 70% mazāk. Arī vietējo apmeklētāju skaits samazinājies, taču ne tik ievērojami.

Jelgavas pils

“Tomēr mēs novērojam tādu tendenci, kas iepriekš varbūt nebija tik ļoti izteikta, ka cilvēki vairāk interesējas tieši par iespējām atpūsties ārpus telpām, par dažādiem dabas parkiem un aktīvo atpūtu, kas iespējama ārpusē. Jāsaka, ka lielākai daļai dabas parku un tādu dabas pastaigu vietu, protams, nav ieejas maksas. Un līdz ar to mēs nevaram redzēt, cik daudz cilvēku ir apmeklējuši kādu noteiktu parku, dabas taku,” skaidroja Tūrisma informācijas centra pārstāve Jūlija Bergfelde.

Jelgavas reģionālais tūrisma informācijas centrs atrodas Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī, kas ir viens no apmeklētāju iecienītajiem objektiem. Interese ir arī par Lielupes palienes pļavām, kur mīt savvaļas zirgi un kur var uzkāpt skatu tornī, kā arī par karameļu darbnīcu, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, Jelgavas pili un citiem pilsētas un apkārtnes objektiem.

Savvaļas zirgi Lielupes palienes pļavās

Bergfelde pauda, ikvienam šis laiks ir parādījis, ka jābūt radošiem un jārada jauni piedāvājumi: “Cenšamies rast risinājumus, kā piesaistīt cilvēkus mūsu teritorijai. Mēs regulāri publicējam dažādus tematiskus piedāvājumus visa gada garumā, aktualizējot, kas uz konkrēto brīdi ir pieejams, tādā veidā iesaistot cilvēkus un liekot viņiem just, ka tūrisms nekur nav pazudis.”

Daļa spēj pielāgoties situācijai 

Zemgales tūrisma asociācijā, kas apvieno dažādus tūrisma pakalpojumu sniedzējus, zina stāstīt, ka klājas dažādi un kopumā noskaņojums nav pesimistisks.

“Tikko novadījām Zemgales tūrisma ikgadējo konferenci. Parasti pirms šīs konferences veicam tādu nelielu ekspresaptauju, lai uzzinātu, kāds ir noskaņojums uzņēmēju un arī tūrisma pakalpojumu sniedzēju vidū. Tās atbildes dalījās uz pusēm. Apmēram puse teica, ka ir pozitīvi noskaņoti, ka spēj pielāgoties šī brīža prasībām. Bet otra daļa bija tie, kam ir grūtības, bija grūtības tieši pieskaņoties prasībām, jo acīmredzot ir telpu ierobežojums vai kaut kādi citi šķēršļi, kāpēc nevar uzņēmējs, tūrisma pakalpojuma sniedzējs šobrīd strādāt uz pilnu slodzi,” pastāstīja Zemgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja Dace Laizāne.

Asociācijā ir gan pašvaldību iestādes, gan privātie uzņēmēji – ēdinātāji, nakts mītnes, atpūtas kompleksi, apskates saimniecības un citi, aptverot klasisko Zemgali, Vidusdaugavas pusi un Sēlijas daļu.

Apmeklētāju samazinājumu vairāk izjutuši, piemēram, muzeji un kafejnīcas, bet labāk klājies naktsmītnēm un atpūtas kompleksiem.

Asociācijas aptaujā vaicāts arī par to, vai ir nepieciešams valsts atbalsts šajā brīdī. “Principā 89% no respondentiem pateica, ka viņi šobrīd tiek galā paši, un 11% pateica, ka vajadzētu šajos īpašajos apstākļos, piemēram, tajā brīdī, kad bija “lokdauns” un bija, piemēram, jāaiztaisa kafejnīcas ciet un jāatlaiž uz brīdi dīkstāvē darbinieki, – šajā brīdī uzņēmēji vēlējās, lai ir šis atbalsts,” pastāstīja Laizāne.

Viņasprāt, šis laiks uzņēmējiem liek apgūt jaunas lietas, piemēram, vairāk sevi prezentēt sociālajos medijos. “Ja pirms diviem gadiem uzņēmējs “Facebook” ielika vienreiz vai divreiz mēnesī, varbūt pusgadā kaut kādu ziņu, tad šobrīd, lai piesaistītu klientu, tas jādara daudz vairāk un tas ir jāapgūst. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamentu rīkojam attālināti seminārus, kur cilvēki var tās vadlīnijas iegūt un saprast, kā ar šiem jaunajiem sociālajiem tīkliem strādāt,” pastāstīja Laizāne.

Zemgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja zināja stāstīja, ka pandēmijas laikā ir radušies arī jauni produkti un piedāvājumi, kas liek domāt – lai arī cik grūti būtu, tūrisms turpina attīstīties. Saistībā ar novadu reformu arī asociācija pielāgojas, izstrādājot jaunu struktūru. Iecere ir katrā jaunajā novadā veidot tādu kā nelielu tūrisma pārstāvju grupu, kas apzina vajadzības un problēmas, lai jau tālāk var komunicēt ar Ekonomikas ministriju un LIAA Tūrisma departamentu.

Pilī Dobelē – jauns objekts

Mazliet citādāk pandēmijas laiks paiet Dobeles novadpētniecības muzejam. Pēc vairāku gadu konservācijas un būvniecības darbiem vien šīs vasaras beigās Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās sāka darboties multifunkcionāls centrs. Lai arī jaunumi vilina, lielas apmeklētāju grupas ierobežojumu dēļ gan izpalika.

Dobeles pilskalns no putna lidojuma.

“Dobeles pils drupu formātā ir bijusi gandrīz pēdējos 300 gadus. 2018. gadā tur sākās mūsdienu projekts. Pirms tam tā nav bijusi kā vieta, kur ir jānopērk biļete. Tas bija faktiski kā pilskalns, kur var iet pastaigāties un apskatīties mūrus, bet tas nav bijis kā iekštelpu apmeklējums. Šobrīd top arī pastāvīgā ekspozīcija ar atradumiem, ar plašāku informāciju par to, kur tad tūrists vai apmeklētājs būs nonācis. Tajā pašā laikā tas nav tikai muzejs, tur notiek pasākumi, tur ir meistarklases, tiek domāts par koncertiem. Šobrīd, kamēr vēl nav pastāvīgās ekspozīcijas, pili diezgan lielā mērā apdzīvo māksla,” pastāstīja Dobeles novadpētniecības muzeja speciāliste Undīne Krūze.

Dobeles pilskalns no putna lidojuma.

Šī tūrisma objekta darbu visvairāk ietekmēja tas, ka septembrī un oktobrī, kad skolas plāno ekskursijas, pieraksti bija jau mēnesi, pusotru uz priekšu, taču, sākoties mājsēdei, plānus nācās atcelt.

Dobeles pils atjaunotās iekštelpas.

“Tas pirmais uzrāviens, kad mēs vispār vērām durvis, tas ir no 28.augusta. Mēs paskatījāmies pusotru mēnesi – septembris, oktobra vidus, mūs apmeklēja divarpus tūkstoši cilvēku. Tas ir daudz. Bija arī daudz ārvalstu tūristu, un veicam sev pierakstus, no kurienes cilvēki atbraukuši. Tur ir Brazīlija un Austrālija, un citi, tiešām arī tālie tūristi brauc. Bet pamatu pamats, kas mūs apmeklēja septembra, oktobra sākumā, tie bija bērni un ģimenes ar bērniem. Mēs nevaram salīdzināt, kā būtu bijis. Un mēs esam ļoti priecīgi arī par tiem, kas jau paspējuši pie mums būt,” sacīja Krūze.

Sarežģītāks laiks privātajiem muzejiem

Ar lieliem zaudējumiem šis gads pagāja Tērvetes vēstures muzejam, kas atrodas 12. gadsimta Tērvetes koka pils telpās. Muzeja vadītājs Normunds Jērums skaidroja, ka atšķirībā no valsts un pašvaldību muzejiem, kas pārsvarā strādā visu cauru gadu, Tērvete kā tūrisma objekts vairāk tendēts uz vasaras sezonu. To izjūt arī muzejs, kam šogad ierobežojumu dēļ sezona bija vēl krietni īsāka.

Tērvetes koka pils

“Ziemas sezonā apmeklētāju salīdzinoši maz. Arī Tērvetes dabas parkā ir salīdzinoši stipri mazāks apmeklējums, tāpēc tradicionāli, jau faktiski 20 gadus, mēs strādājam tikai vasaras sezonā. Arī mūsu kaimiņi, arī citi muzeji, kas ir Tērvetē, teiksim Tauriņu māja un citi tūrisma objekti, kas ir privātās struktūras, arī strādā tikai vasaras sezonā. Tradicionāli vasaras sezona mums ir no 15. aprīļa līdz 15. novemrbim. Ja ir labs rudens, tad arī līdz novembra beigām mēs strādājam. Atkarībā no tā, cik liela plūsma ir Tērvetē. Bet šogad mēs sezonu atsākām jūnija vidū. Līdz ar to mums no aprites praktiski izkrita divi mēneši, un arī mēs drusku ātrāk beidzām, jo atkal stājās spēkā ierobežojumi. Un, protams, tas viss mums kopā nes zināmus zaudējumus,” skiadroja Jērums.

Zaudējumi mērāmi tūkstošos eiro, bet pils un pārējās infrastruktūras uzturēšana prasa līdzekļus. Katru gadu Tērvetes vēstures muzejs rīko Zemgaļu svētkus. Lai arī šogad daudz līdzekļu aizgājis, lai izpildītu epidemioloģiskās drošības prasības, svētki notika tikai tāpēc, lai nebūtu pārtraukuma.

Jērums uzskata, ka ir tikai divi varianti – pārdzīvot šo laiku vai vērties ciet.

“Protams, spēks mums ir, bet tas nevar turpināties ilgtermiņā. Cik es zinu, tad tādi tūrisma jomas pārstāvji kā muzeji no valsts atbalstu saņemt nevar. Iespējams, atbalstu var saņemt darbinieki, muzeji, iespējams, var pretendēt uz kaut kādu kompensāciju, kas attiecas uz algām. Bet, kas attiecas uz pašu uzņēmumu jeb pils infrastruktūru un citām lietām, mēs nevaram prasīt valsts atbalstu. Un privātām struktūrām, manā skatījumā, tas ir ļoti birokrātiski un grūti, un neiespējami kaut ko no valsts saņemt,” norādīja Jērums.

Tērvetes koka pils ekspozīcija.

Tērvetes vēstures muzeja vadītājs atklāja, ka zaudējumus cenšas kompensēt, nodarbojoties arī ar citām lietām. Tā ir arī zinātne un dalība dažādos projektos, kas saistīti ar tūrisma attīstību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt