Krustpunktā

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Universitātes profesors Ģirts Dimdiņš

Krustpunktā

Krustpunktā diskusija. Karš Ukrainā ietekmē arī lauksaimniekus Latvijā

Krustpunktā diskusija. Inflācija pieaug: vai būs nepieciešami plašāki atbalsta pasākumi

LM apsver mazturīgiem pensionāriem vienreizēju 200 eiro pabalstu cenu kāpuma dēļ

Cenu kāpuma iespaidā pensionāriem, kuriem pensijas apmērs nepārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, varētu piešķirt vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā, skaidrojot plānoto atbalstu maznodrošinātajiem, ko nākamnedēļ Labklājības ministrija (LM) piedāvās koalīcijai, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie"). 

Ministrs norādīja, ka nākamnedēļ koalīcijas partneriem LM piedāvās virkni atbalsta pasākumu, kas mērķēti maznodrošinātās sabiedrības daļas atbalstam. Konkrēti lēmumi gan vēl nav pieņemti, piebilda Eglītis. 

Ministrija piedāvās piešķirt vienreizēju atbalstu 200 eiro apmērā tiem pensionāriem, kuriem pensijas apmērs nepārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni jeb 436 eiro. 

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnim noteikts maksimālais apmērs. To katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

"Krustpunktā" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Krustpunktā

 

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

"Uzstādījums no premjera puses – mēs nevaram atļauties vairs maksāt tādu atbalstu, kas tiek visiem, tā saucamie universālie atbalsti. Kā mēs zinām, tad šī gada sākumā visiem pensionāriem, senioriem bija šīs piemaksas, arī daudzbērnu ģimenēm ar lieliem ienākumiem. (..) Visiem pasākumiem ir jābūt mērķētiem uz tām personu grupām, kuras izjūt visvairāk šo cenu pieaugumu," sacīja Eglītis. 

Ministrs norādīja, ka LM plāno otrajā gada pusē pakāpeniski ieviest vairākus atbalstu pasākumus. "Skatāmies uz mērķa grupām, kurām tiešām ir nepieciešams atbalsts. Viena lielā mērķētā grupa ir seniori, pensionāri," piebilda ministrs. 

Zināms, ka LM gatavo arī grozījumus normatīvajos aktos, lai no 2023. gada 1. janvāra palielinātu minimālos ienākumu sliekšņus un turpmāk to darītu reizi gadā, nevis trīs gados. Tas attiektos uz minimālajām vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, garantēto minimālo ienākumu slieksni, trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību ienākumiem. Tāpat ministrija plāno pensiju indeksāciju pārcelt no oktobra uz septembri.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums minimālo ienākumu sliekšņu nodrošināšanai 2023. gadā lēsts nedaudz virs 104 miljoniem eiro, to paaugstināšanai vairāk nekā 140 000 cilvēku provizoriski nepieciešams ap 57,4 miljoniem eiro, vēstīja Latvijas Radio.

Fiskālās disciplīnas padome: Vispārīga ekonomikas sildīšana var vēl vairāk palielināt inflāciju

Domājot par šogad plānoto atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem saistībā ar Covid-19 krīzi un energoresursu cenu kāpumu, kas paredzēts vairāk nekā viena miljarda eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norādījusi, ka pastāv liela varbūtība, ka šīs esošās atbalsta programmas būs jāpapildina un saistībā ar Ukrainas bēgļu ierašanos Latvijā arī jāizveido jaunas. 

FDP aicina valdību atbalsta instrumentus veidot labi mērķētus un izvairīties no vispārīgiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem, kas var vēl vairāk palielināt inflāciju. 

Padome uzsver, ka šodienas situācija ir atšķirīga no 2020. gada, kad sākās Covid-19 krīze. Budžeta deficīts jau ir salīdzinoši liels un inflācija augsta. Tirdzniecības bilance ir pasliktinājusies, un ir varbūtība, ka ekonomika ieies recesijas fāzē. Papildu fiskālais stimuls palielinās inflācijas spiedienu, tāpēc valdības atbalsta mehānismiem ir jābūt ļoti labi mērķētiem un būtu vēlams investēt enerģētikā, lai mazinātu enerģētisko atkarību, atzīmēja padomē.

KONTEKSTS:

Valdība plāno izstrādāt mērķētu atbalsta mehānismu tiem, kam šajā laikā tas nepieciešams, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu martā norādīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), vēsta LETA. Viņš pauda, ka tas tiks sniegts papildus jau apstiprinātajam un spēkā esošajam 450 miljonu eiro atbalstam energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai.

2021./2022. gada ziemas sezonā vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē apkures izmaksas. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs. Tāpat paplašināts mājokļa pabalsta saņēmēju loks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt