ĪSUMĀ:
- Lai samazinātu elektrības rēķinus, valsts segs pusi sadales izmaksu.
- Šo samazinājumu varēs redzēt jau rēķinā par decembri.
- Kompensācija būs spēkā līdz nākamā gada 30. aprīlim.
- Tāpat vairāk mājsaimniecības varēs saņemt pabalstu mājokļu izdevumu segšanai.
- Uz to varēs pretendēt arī tās mājsaimniecības, kuru ienākumi nedaudz pārsniedz noteikto slieksni.
- Tā saņemšanai būs jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā.
- Abus likumprojektus parlaments atzina par steidzamiem un vienas sēdes laikā izskatīja abos lasījumos.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka 2021. gadā visi būtiskākie energoresursi, tostarp elektroenerģija, ir uzrādījuši strauju cenu kāpumu, pēdējā pusgada laikā cenu kāpumam esot ārkārtējam un šī gada novembrī un decembrī sasniedzot vēsturiskos rekordus.
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības vidējā cena Eiropā saskaņā ar "Eurostat" datiem, salīdzinot ar 2019. gadu, kāpusi par 230%. Cenu rekordus ir sasniegusi arī emisijas kvotu cena, vēl vairāk sadārdzinot elektroenerģijas ražošanas izmaksas Eiropā.
Tā kā cena kāpj tieši elektroenerģijai, sadales izmaksu īpatsvars rēķinos samazinās.
Piemēram, "Elektrum" fiksētā tarifa gadījumā 500 kilovatstundas mēnesī izmaksātu aptuveni 100 eiro, no kā sadales izmaksas būtu 21 eiro jeb aptuveni piektā daļa.
Tātad lēmums uz pusi samazināt sadales izmaksas šajā gadījumā ļautu rēķinu samazināt par 10%.
Grozījumu autori norādīja, ka arī Baltijas valstīs 2021. gada novembrī un decembrī turpinās elektroenerģijas cenu pieauguma tendence. Novembrī tika novērota jauna vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības apgabalā tā sasniedza 125,39 eiro par megavatstundu, kas ir par 17,8% augstāka nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri elektroenerģijas cena ir pieaugusi par 3,1 reizi.
Mājokļu pabalsts
Valsts uz laiku no 2022. gada 1.janvāra līdz 2022. gada 31. maijam nodrošinās pašvaldībām mērķdotāciju 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.
Šim nolūkam paredzēti 16,7 miljoni eiro.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka straujā siltumenerģijas cenu kāpuma periodā šajā apkures sezonā, kad nepieciešams atbalstīt ne tikai pašu zemāko ienākumu mājsaimniecības vai mājsaimniecības bez ienākumiem, bet arī tās mājsaimniecības, kuru ienākumi ir nedaudz augtāki, sagaidāms, ka būtiski pieaugs to personu skaits, kurām būs nepieciešams pašvaldības atbalsts, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.
Likumprojekts paredz mājokļa pabalsta saņēmēju kopējo skaitu 2022. gada pirmajā pusgadā vidēji mēnesī (no janvāra līdz maijam) palielināt līdz 34 285 personām, kas aprēķināts, par pamatu ņemot 2021. gada pirmajā pusgadā maksimālo mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu mēnesī katrā no 119 pašvaldībām un palielinot šo skaitu par 15%.
Lai saņemtu mājokļa pabalstu, vienai no mājsaimniecības personām būs jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā.
Labklājības ministrijā iepriekš skaidroja, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atbalstu visās pašvaldībās zemu ienākumu mājsaimniecībām, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, kuru ienākumi arī ir zemi, bet nedaudz pārsniedz šobrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto ienākumu slieksni.
Likumprojekts arī paredz noteikt augstākus koeficientus atsevišķi dzīvojošiem pensijas vecuma cilvēkiem vai atsevišķi dzīvojošiem cilvēkiem ar invaliditāti (koeficients – 2,5 mājokļa pabalsta formulā) vai mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti (koeficients – 2 mājokļa pabalsta formulā).
KONTEKSTS:
Novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu – 125,39 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 17,8% vairāk nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri cena ir 3,1 reizi augstāka.
Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu ziemas sezonā, koalīcijas partijas iecerēja elektroenerģijai uz pusi samazināt sadales pakalpojuma tarifu, kā arī paplašināt mājokļa pabalsta saņēmēju loku, bet iepriekš apspriestā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana netika atbalstīta.
