Eiropā šis rādītājs ir vidēji 17,5%. Latvijas e-komercijas apgrozījums pērn veidoja tikai 5% no mazo un vidējo uzņēmumu apgrozījuma, bet vidēji Eiropā šis rādītājs bija vairāk nekā divas reizes lielāks. Signe Bāliņa prognozē, ka šī gada statistikā būs vērojams e-komercijas attīstības pieaugums Latvijā, jo pandēmijas laiks ir devis lielu stimulu un grūdienu e-komercijas attīstībai.
Līdz ar Covid-19 pandēmijas laiku līdzās ierastām lietām, piemēram, viesnīcas numuriņa pasūtīšanai vai lidmašīnas biļetes iegādei tiešsaistē, e-komercijas iespējas Latvijā ievērojami pieaugušas.
"Pavasarī ne tik daudz bija restorānu, kafejnīcu, kas piedāvāja ēdienu līdzņemšanai. Piedāvāja iespēju ēdienus pasūtīt internetā, izmantojot lietotni vai izmantojot kādu no kopīgajām platformām. Tad tagad tā jau ir ikdiena. Es domāju, ka daudzi domāja un bija daudzas šīs digitālās lietas, par kurām mēs zinājām, bet kuras mēs neizmantojām un domājām – varbūt vēlāk. Bet šis laiks atnāca un uzņēmēji saprata, ka tas ir jādara tagad," norāda Bāliņa.
Tieši šādi savu interneta platformu sāka plašāk izmantot kafejnīcas ''Stockpot''. Tās īpašniece Linda Džonsone stāsta, ka mājaslapa, kurā ir iespēja pasūtīt ēdienu uz mājām, tika izveidota pirms četriem gadiem, bet tā neguva atsaucību.
"Tādēļ mēs to pārstājām izmantot, un tad mēs to atkal iedarbinājām pavasarī, un mums apgrozījums mājaslapā bija ap 200 eiro dienā. Tagad tas jau ir attīstījies vairāk un apgrozījums mājaslapā ir ap 600 eiro dienā," saka Džonsone.
Ēdiena pasūtīšana internetā kļuvusi īpaši aktuāla arī pēdējās divās nedēļās, kopš sākās ārkārtējā situācija valstī un tās laikā ir liegts kafejnīcās un restorānos ieturēt maltīti uz vietas. Linda Džonsone stāsta, ka ēdienu līdzi ņemšanai piedāvāja jau pirms tam, līdz ar to šī situācija nerada sarežģījumus.
Modes preču veikala M50 vadītāja Elīna Berklava atzīst, ka pirmās ārkārtējās situācijas laikā interneta veikals palīdzēja izdzīvot un uz pāris mēnešiem kļuva par galveno ieņēmumu avotu.
"Pie e-veikala mēs bijām strādājuši jau vairāk nekā gadu, un tieši uz Ziemassvētkiem bijām sakārtojuši savu e-veikalu tik tālu, ka pandēmijas laikā bijām labā starta pozīcijā. Mēs lielāko darba daļu bijām jau izdarījuši un, pandēmijai sākoties, varējām “izķert” mazās nepilnības, kas parādījās, apgrozījumam stipri pieaugot," norāda Berklava.
Elīna Berklava teic, ka veiksmi tiešsaistē nodrošina ne tikai e-veikala esamība vien. Nepieciešams piestrādāt pie sevis reklamēšanas sociālajos medijos, servisa, mājaslapas vizuālā noformējuma, produktu aprakstiem. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente mudina mazos un vidējos uzņēmumus, kuri plāno attīstīt savu darbību e-komercijas lauciņā, apzināt, kādas ir atbalsta iespējas, jo ne viss ir jāpaveic saviem spēkiem. Piemēram, ļoti daudzas bankas piedāvā mazajam un vidējam biznesam palīdzību ar savām e-komercijas platformām, kur jau ir norēķinu iespējas. Savu platformu piedāvā arī interneta veikals 220.lv, kas no klasiska tiešsaistes veikala ir izaudzis par virtuālās tirdzniecības centru.
Uzņēmuma mārketinga un komunikācijas vadītāja Līga Bubko stāsta: "''Marketplace'' ir e-veikals ar atbilstošu infrastruktūru, kurā reģistrējoties ikviens tirgotājs var tirgot savas preces. Tikmēr mūsu uzdevums ir nodrošināt IT risinājumus, loģistiku, klientu apkalpošanu un mārketingu. Šobrīd ''marketplace'' apvieno vairāk nekā 1300 pārdevējus no visām trim Baltijas valstīm."
Līga Bubko skaidro, ka šāda virtuālā tirdzniecības centra analogs ir visiem zināmais ''Amazon'' un ''ebay''.
