Rīta Panorāma

Jāņa Murovska melnbaltais stāsts “Par tevi domājot”

Rīta Panorāma

“Vienotā Krievija" ieguvusi vairākumu Valsts domē

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku par Latvijas ekonomiku pandēmijas laikā

Latvijas Banka plāno vēl paaugstināt ekonomikas izaugsmes prognozes

Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā šogad varētu būt vēl lielāks nekā iepriekš solītie 3,3%, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" izteicās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

ĪSUMĀ:

  • Latvijas Banka plāno paaugstināt ekonomikas izaugsmes prognozes.
  • Valsts parāds ir 50% no IKP, un tas pašlaik neesot pārāk liels slogs.
  • Pēc krīzes parādu aicina samazināt, lai būtu gatavi nākamajai krīzei.
  • Svarīgi investēt nākotnes izaugsmē, kas saistīta ar digitalizāciju un klimata pārmaiņām.

Paaugstinās ekonomikas izaugsmes prognozes

Viņš norādīja, ka pēc divām nedēļām Latvijas Banka nāks klajā ar jaunām prognozēm Latvijas izaugsmei. Jau pavasarī Latvijas izaugsme tika vērtēta kā strauja, pieļaujot, ka IKP pieaugums šogad varētu pārsniegt 3,3%.

Kazāks deva mājienu, ka jaunākās prognozes sniegs "būtiski augstākus ciparus šim gadam".

Latvijas Banka plāno vēl paaugstināt ekonomikas izaugsmes prognozesLinda Zalāne

Lai gan ir nozares, kurās Covid-19 devis lielu triecienu, kopumā iedzīvotāji un uzņēmēji jūtas diezgan labi, kā arī ekonomikas izaugsme ir diezgan strauja, norādīja Kazāks. Viņš uzsvēra, ka Latvija varēja palīdzēt uzņēmumiem Covid-19 krīzē tāpēc, ka valsts parāds bija salīdzinoši zems. Tāpēc arī pēc krīzes beigām vajadzētu atkal "turēt parādu zemu, lai varētu glābt arī nākamajā krīzē". Pašlaik Latvijas parāds 50% apmērā no IKP esot normāls esošajai situācijai. Arī Latvijas Radio aptaujātie eksperti norāda, ka pagaidām parāda apmērs pagaidām nav pārlieku liels slogs valsts budžetam, bet pēc pandēmijas parādu pakāpeniski vajadzētu dzēst.

Valsts parādu negrib palielināt

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka atgādināja, ka 2008. gadā Eiropa piedzīvoja valstu parādu krīzi. Pēc šīs skarbās mācības Eiropas Komisija pastiprināta budžeta deficīta saskaņošanas procedūru un visām Eiropas Savienības valstīm ieviesa budžeta deficīta griestus.

Ekonomisti par valsts parāduLinda Zalāne

"Ņemot vērā Covid-19 krīzi, kad daudzām valstīm bija nepieciešams atbalsts, Eiropas Komisija atcēla šos fiskālos ierobežojumus. Kaut gan ārējā parāda sarkanā līnija joprojām ir 60% no IKP. Vai mums tiešām jākāpina valsts parāds līdz 60%? Šobrīd mums tas ir ap 50%. Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka to nevajag darīt, mēs aicinām valdību atturēties no tā. Šobrīd naudas daudzums ir diezgan liels, ņemot vērā Eiropas Savienības budžeta fondu, kas ir pieejami jau tagad un būs pieejami tuvāko gadu laikā," sacīja Šteinbuka. 

Saistībā ar IKP pieauguma prognozēm Šteinbuka akcentēja, ka Igaunija šogad prognozē izaugsmi 10% apmērā no IKP. "Es nezinu, vai mēs sasniegsim 10%. Diez vai. Šobrīd mēs uzskatām, ka vajag piebremzēt ar valsts parāda kāpināšanu, jo tas mums arī dotu iespēju pārdzīvot vēl kādu krīzi.

Diemžēl Covid-19 krīze nav pēdējā ar ko ekonomika saskaras. Jo zemāks ir valsts parāds, jo vieglāk ir pārdzīvot nākamo krīzi," stāstīja Šteinbuka.

Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē pirmdien izskanēja tēze, ka pandēmijas laikā Eiropas centrālās bankas bijušas devīgas, kas valdībām deva iespēju parādus uzkrāt. Tomēr Kazāks akcentēja, ka iespēja aizņemties pandēmijas laikā Latvijai tāpat kā citām ES valstīm ļāva stabilizēt situāciju.

“Bet tas nav uz visiem laikiem un monetārā politika nevar atrisināt strukturālas problēmas. Līdz ar to mēs esam atgriezušies pie sākuma, kad mēs runājam par strukturāliem jautājumiem un fiskālo ilgtspēju,” sacīja Kazāks.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka pandēmijas laikā uzaudzētais parāds pagaidām nav liels slogs valsts budžetam un aizņemšanās ziņā Latvija uz citu Eiropas Savienības valstu fona neizskatās slikti. "Jautājums ir par to, cik atbildīgi mēs rīkojamies šodien, lai parādu slogs nenospiestu ekonomiku un valsts budžetu nākotnē. Ir skaidrs, ka budžeta apkalpošanas izmaksas, parādam augot, pieaugs. Iespējams, arī procentu likmju kāpums nav aiz kalniem. Tas nozīmē, ka šodien ir jādomā par rītdienu. Atmaksāt parādu par katru cenu līdz nullei nav nepieciešams. Būtiski ir saglabāt ciklisku politiku, kad labākos laikos mēs uzkrājam, respektīvi, nomaksājam," stāstīja ekonomists. 

Lai sliktākos laikos varētu izmantot parādu kā situācijas stabilizācijas rīku. Ekonomists prognozē, ka gadījumā, ja situācija atkal pasliktināsies, tad palīdzībai jākļūst krietni mērķētākai. Parāds varētu vēl pieaugt, bet ne strauji, jo ekonomika ir atguvusies un ir vairākas nozares, kuras spēj stādāt.

Ieguldījumi nākotnē

Vienlaikus Kazāks norādīja, ka pašlaik ļoti svarīgi ir investēt nākotnes izaugsmē. "Digitalizācija un klimata pārmaiņas – tās ir milzīgas iespējas un riski. Ja ekonomika grib būt bagāta, ir laikus jārisina riski. Uzņēmumiem ir jābūt drosmīgākiem, ir jāinvestē nākotnes izaugsmē, klimata izmaksu samazināšanā, jo piesārņojums kļūs aizvien dārgāks," stāstīja Latvijas Bankas prezidents, aicinot izmantot problēmu kā iespēju.

Kazāks norādīja, ka jādomā par nākotni un jābūt drosmīgiem – šis ir cikla apakšējais punkts, no kura izaugsme būs straujāka.

"Naudas trūkums Latvijā nav problēma. Problēma ir kvalitatīvu projektu trūkums," viņš uzsvēra.

Vēl arī nozīmīgi ekonomikas izaugsmei ir tas, ka turpinās iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19. Saistībā ar lielas daļas sabiedrības šaubām par vakcināciju Kazāks sacīja: "Ja jūs ejat pie zobārsta, diez vai jūs zobārstam sākat mācīt, kādā veidā zobus labot. Attiecībā uz infektologiem ir tieši tas pats – viņi zina, kas ir jādara. Klausīsimies viņos un tā arī rīkosimies. Ekonomikas, kas ātrāk izies no Covid-19 riska, ātrāk atsāks pelnīt."

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm pandēmijas laikā tika sniegti lieli fiskālie stimuli, kas valstīm deva lielas elastības iespējas.

“Domājot par nākotni, jādomā par fiskālās ilgtspējas riskiem izejot no šīs krīzes. Mēs esam ar augstākiem parāda līmeņiem, runājot gan par valsts, gan privāto parādu. Tagad sāksies konsultācijas par fiskālajiem likumiem ES, kur mums nāksies sabalansēt ilgtspēju ar ekonomisko atlabšanu un zaļo un digitālo ekonomikas pārveidi,” norādīja Dombrovskis. 

Eiropas Savienībā uz laiku varētu pārskatīt kritēriju valsts parāda apjomam pret IKP. Dombrovskis sacīja, ka uz parāda apjomu jāpaskatās "ar svaigu skatu". Patlaban valstīm, kuru parāds pārsniedz 60% no IKP, katru gadu jāsedz vienu divdesmito daļu no parāda. Tas pēc Dombrovska paustā, nav reāli pie esošā parādu līmeņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt