Par būtiskāko ekonomikā "Instagram"
Kas ir būtisks šobrīd Latvijas ekonomikā uzņēmējiem un valstij? Ja jums ir kāds temats vai jautājumi tautsaimniecības ekspertiem, rakstiet uz e-pastu "[email protected]" vai mūsu "Instagram" kontā. Mēģināsim atbildes meklēt video sarunās.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmuma finanšu un ekonomikas katedras praktiskais docents Tālis Laizāns sprieda, ka krīzē pieaugušā attālinātā darba dēļ uzņēmumi varētu pārskatīt līdzšinējās biroja telpas. Tas savukārt var samazināt pieprasījumu pēc šādām telpām, negatīvi ietekmējot šo nekustamā īpašuma tirgus segmentu, teica Laizāns, kurš šoreiz sniedza ieskatu Covid-19 krīzes laika aktualitātēs ekonomikā.
Kā krīzes laikā strādā IKEA veikals Latvijā?
ĪSUMĀ no IKEA veikala Latvijā vadītājas Ingas Filipovas teiktā:
- Pandēmija ietekmējusi gan pircēju paradumus, gan IKEA darbību Latvijā. Cilvēki biežāk un vairāk cenšas iekārtot savus mājokļus; pieaudzis pieprasījums pēc mēbelēm tieši mājokļa iekārtošanai. Šī tendence vērojama arī citās valstīs.
- Cilvēki tagad daudz biežāk pērk dažādas biroja mēbeles – rakstāmgaldus, krēslus. Iekārtotas ne tikai bērnistabas, bet arī pieaugušo darbavietas attālinātai strādāšanai no mājām.
- Pavasarī un arī vasarā pieauga pieprasījums pēc āra mēbelēm; tas arī skaidrojams ar to, ka cilvēki daudz vairāk laika pavada mājās. Vairāk pirkti arī plaukti, skapji u.tml. dažādu lietu/mantu sakārtošanai.
- Iepriekš pētījumos noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotājiem mantu ir daudz, tās nelabprāt izmet. Daudziem sāpīga tēma ir mantu "organizēšana".
- Cilvēki tagad ne tikai vairāk tērē mājokļa iekārtošanai, bet arī vairāk plāno savu pirkumu. Cilvēki nāk uz veikalu, zinot, ko vēlas nopirkt, un tādējādi veikalā pavada mazāk laika.
- Sākoties pandēmijai, IKEA veikals Latvijā pielāgojās pircēju paradumiem – attīsta e-komerciju, proti, piedāvā savas preces un pakalpojumus internetā/tiešsaistē.
- Grūti pateikt, cik lielu daļu no kopējiem ieņēmumiem veido apgrozījums e-vidē un cik klātienē – veikalā; liela daļa pircēju gan Latvijā, gan globāli arvien izmanto iespēju pirkt IKEA preces tiešsaistē.
- Nevar minēt, par cik tieši pieaugusi ar mājokļa iekārtošanu saistīto preču pārdošana IKEA veikalā Latvijā salīdzinājumā ar atbilstošu laika posmu pērn. "Varu tikai teikt, ka ievērojami pieaug, īpaši internetā."
- Covid-19 krīzē IKEA veikals neatlaida darbiniekus; tiem, kuriem pandēmijas dēļ nebija darba, piemeklēta cita nodarbe veikalā, lai "noturētu komandas garu un vērtības". Pieņemti papildu darbinieki – preču un pakalpojumu pārdošanai internetā.
- IKEA veikala Latvijā darbinieku skaits pieaug teju ik mēnesi kopš atvēršanas pirms diviem gadiem. Sāka ar 300 darbiniekiem – to skaits divu gadu laikā pieaudzis par aptuveni 50%.
- IKEA veikalā ieviesti daudzi drošības pasākumi pret Covid-19. Piemēram, vismaz reizi stundā tiek tīrītas dažādas virsmas veikalā; izvietoti informatīvi plakāti, kā arī norādes par distancēšanos u.c.
- Darbiniekiem nepārtraukti tiekot atgādināts par drošības pasākumiem – nepieciešamību regulāri mazgāt un dezinficēt rokas u.c. Darbiniekiem pieejami dažādi aizsardzības līdzekļi.
- Covid-19 otrā viļņa gadījumā gatavi pielāgoties situācijai; vairāk orientēsies uz preču un pakalpojumu pārdošanu e-vidē.
Kas ir svarīgākās aktualitātes ekonomikā?
RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmuma finanšu un ekonomikas katedras praktiskā docenta Tāļa Laizāna vērtējums:
- Covid-19 saslimstības robežkritērija pārskatīšana (no 16 līdz 25 uz 100 000) nav vēlama, jo iespējamie šā brīža ieguvumi atsevišķām uzņēmējdarbības jomām var izrādīties nenozīmīgi salīdzinājumā ar riskiem, ko var izraisīt, ja saslimšana būtiski vēršas plašumā.
- Turklāt tūrismam tas maz palīdzētu, jo aktīvā sezona praktiski jau beigusies; nav vērts riskam pakļaut citas nozares.
- Latvija joprojām risina t.s. izdzīvošanas stratēģijas uzdevumus. Šādu pieeju diemžēl ir pastiprinājusi Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmas un mūsu prasme tās "pareizi" pielietot.
- Šobrīd ir pamatotas bažas par valsts prasmi ieviest un virzīt tādu tautsaimniecības stratēģiju, kas būs aktuāla, ja nāks Covid-19 otrais vilnis. Jābūt sagatavotiem pēc-Covid-19 izmaiņām gan iekšējā tirgū, gan globāli.
- Līdzšinējais valsts atbalsts Latvijas uzņēmējdarbībai Covid-19 krīzes pārvarēšanai bija novēlots; pietrūkst mērķorientētu pasākumu.
- Līdz ar to darbu zaudējušo personu pārkvalifikācija var izrādīties nepietiekama un pat neatbilstoša tirgus un uzņēmēju vajadzībām.
- Reģistrētā bezdarba rādītājs Latvija augustā mazinājās; optimistiskas prognozes galvenais priekšnosacījums – saslimstības līmenis ar Covid-19 nedrīkst paplašināties.
- Tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā tiks izmantots Eiropas Savienības (ES) divu miljardu eiro atbalsts Latvijas ekonomikas atveseļošanai.
- Jebkurš ES atbalsta finansējums ir jāizmanto ar mērķi radīt šeit paliekošu pievienoto vērtību. Jābūvē jauni infrastruktūras objekti, jāiegulda pētniecībā un izglītībā.
- Covid-19 krīzē pieaugušā attālinātā darba dēļ uzņēmumi var pārskatīt līdzšinējās biroja telpas. Iespējams, tas var radīt tirgū samazinātu pieprasījumu pēc šādām telpām.
- Līdz ar to varētu samazināties kopējās biroju platības, tādējādi negatīvi ietekmējot šo nekustamā īpašuma tirgus segmentu.
- Tai pašā laikā šāda situācija var dot īstermiņa izmaksu ietaupījumu uzņēmumiem, kas plaši izmanto t.s. intelektuālo darbaspēku.
- Darba devēji nav izvērtējuši visus ieguvumus un riskus, kas saistās ar attālināto darbu. Tomēr šāds risinājums ir tuvākās nākotnes realitāte, kas jāņem vērā.
LSM.lv saruna "Instagram" ar IKEA veikala Latvijā vadītāju Ingu Filipovu. "Instagram" saruna ar RTU ekonomistu tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama.
