KP aicina vērtēt tirdzniecības ierobežojumu ietekmi uz konkurenci ilgtermiņā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 izplatības pasaulē būtiski satricinājusi arī uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Konkurences padome (KP) pauž bažas attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem, kas var radīt ilgtermiņa sekas konkurencei. Tas teikts KP paziņojumā medijiem.

KP atzīmēja, ka, atšķirībā no mazajiem tirgotājiem, vadošie tirdzniecības tīkli Latvijā ir daudz spējīgāki absorbēt Covid-19 krīzes laikā ieviestos ierobežojumus, kā arī rast risinājumus to pārvarēšanai.

Piemēram, vadošie ikdienas patēriņa preču tirdzniecības tīkli Latvijā salīdzinoši ātri spēja paplašināt tirdzniecību interneta vidē, kā arī investēt resursus, lai nodrošinātu ērtas piegādes klientiem.

Mazo un vidējo uzņēmumu ierobežotās finansiālās iespējas, lai pārorientētu darbību uz interneta vidi, jau pašlaik nostiprina vadošo tirdzniecības tīklu pozīcijas tirgū, kas ietekmēs tirgus attīstību arī ilgtermiņā, uzskata KP.

KP atsaucas uz OECD, kas norādījusi – mazie un vidējie uzņēmumi ir tie, kas ir visbūtiskāk cietuši no Covid-19 krīzes. Ieviestie tirdzniecības ierobežojumi šos uzņēmumus skarot vissmagāk, tādējādi pastāv risks to maksātnespējai.

Tas rada KP bažas, ka ilgtermiņā būtiski paaugstināsies koncentrācija vairākos tirgos jeb ievērojami pieaugs tirgus daļas tiem uzņēmumiem, kas jau pašlaik ir spēcīgāki un kas spēs izdzīvot krīzi.

KP ieskatā, pašlaik mazo tirgus dalībnieku bankrotēšana un iziešana no tirgus var novest pie tā, ka Latvijas ekonomika zaudēs uzņēmumus, kas potenciāli varētu attīstīties par nozīmīgiem un efektīviem tirgus spēlētājiem nākotnē. Tāpat pastāv riski, ka tieši vadošie tirgus dalībnieki varētu izmantot Covid-19 krīzes situāciju, lai ar sev izdevīgākiem nosacījumiem, apvienotos ar grūtībā nonākušajiem konkurentiem, tādejādi stiprinot gan savu pozīciju, gan likvidējot konkurentus un kopumā palielinot koncentrācijas līmeni tirgū.

KP norādīja, ka nevienlīdzīga konkurences situācija starp komersantiem veidojas arī attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.453 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tie paredz, ka nomnieki, kas iznomā telpas no publiskas personas – valsts vai pašvaldības vai to kapitālsabiedrībām – , var saņemt nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, kā arī atbrīvojumu no kavējuma maksas vai līgumsoda. Šādi atvieglojumi un priekšrocības nav pieejamas nomniekiem, kas iznomā telpas no privātām personām.

Kopš Covid-19 pirmā viļņa 2020. gada pavasarī, kā arī šogad KP ir saņēmusi vairākas sūdzības par šo nevienlīdzību. No sūdzībām izriet, ka privātajiem tirgus dalībniekiem, kas iznomā telpas, ir ierobežota iespēja samazināt nomas maksu krīzes skartajiem nomniekiem.

Pašlaik nomnieku darbība ir ierobežota un tie negūst ienākumus un tādējādi nespējot segt regulāros maksājumus par telpu nomu un patērētajiem pakalpojumiem.  Krīzei ieilgstot, šāda situācija var novest pie uzņēmumu,  īpaši mazo komersantu iziešanas no tirgus, uzsvēra KP.

KP ieskatā šīs problēmas novēršanai būtu jārod risinājums, lai atbalsts nomas maksas segšanai sasniegtu arī nomniekus, kuru telpu iznomātāji ir privātpersonas, nevis publiskas personas.

Sniegtajam atbalstam vienlaikus būtu jāveicina krīzes dēļ radušos zaudējumu vienlīdzīgu sadali starp nomniekiem un iznomātājiem. Augstākminētais KP izpratnē veicinās vienlīdzīgus situāciju starp tirgus dalībniekiem un ātrāku ekonomiskas aktivitātes atsākšanos pēc ierobežojumu pilnīgas vai daļējas atcelšanas.

KONTEKSTS:

No pirmdienas, 8. februāra, atsevišķos veikalos, proti, pārtikas un higiēnas preču veikalos var iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas. Vienlaikus tirdzniecības vietās pastiprināti epidemioloģiskās drošības noteikumi. 

Līdz šim klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek aptiekās, tajā skaitā veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās; pārējās tirdzniecības vietās klātienē tirgojamo preču klāsts ir ierobežots nolūkā mazināt cilvēku pulcēšanos un uzturēšanos veikalos, tirgos.

Tāpat valdība lēma paplašināt klātienē nopērkamo preču klāstu tirdzniecības vietās, kas neietilpst iepriekš minētajās veikalu kategorijās. No 8. februāra klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar: 

  • stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām;
  • substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem;
  • elektropreču aksesuāriem (vadiem, pagarinātājiem, lādētājiem);
  • līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai. 
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti