Kokrūpnieks uz viļņa. Būtiskākais ekonomikā Covid-19 krīzes laikā

Covid-19 krīze negāja secen arī Latvijas kokrūpniekiem. Nozares flagmaņa SIA "Byko Lat" Cēsu struktūrvienību krīze pārsteidza pēkšņi. Vairākas nedēļas ražotne strādāja ar samazinātu jaudu, daļa darbinieku devās dīkstāvē. Maija sākumā ražotne atgriezās pie iepriekšējā ritma, un šobrīd pieprasījums ir lielāks nekā pirms krīzes sākuma.

Par būtiskāko ekonomikā "Instagram"

Kas ir būtisks šobrīd Latvijas ekonomikā uzņēmējiem un valstij? Ja jums ir kāds temats vai jautājumi tautsaimniecības ekspertiem, rakstiet uz e-pastu "[email protected]" vai mūsu "Instagram" kontā. Mēģināsim atbildes meklēt video sarunās.

To sabiedrisko mediju portāla LSM.lv sarunā sociālajā medijā "Instagram" atzina "Byko Lat" Cēsu struktūrvienības vadītājs Raitis Žaka. Viņš izklāstīja, kā "Byko Lat" Cēsu ražotne pārdzīvo Covid-19 infekcijas izraisīto krīzi, kā arī iezīmēja uzņēmuma gūtās mācības.

 

Savukārt aktualitātes ekonomikā pēdējās pāris nedēļās Latvijā un pasaulē šoreiz lūgts skaidrot Latvijas Bankas ekonomiskam Kārlim Vilertam. Piedāvājam būtiskāko no uzņēmuma pārstāvja un ekonomista sacītā:

 

Kā "Byko Lat" Cēsu ražotne strādāja?

ĪSUMĀ no "Byko Lat" Cēsu ražotnes vadītāja Raita Žakas teiktā:

  • "Byko Lat" Cēsu struktūrvienība ražo dārza mēbeles, sētu paneļus u.c.
  • Lielākoties eksportē, viens no svarīgākajiem – Francijas tirgus.
  • Marta vidū klienti lūdza apturēt produkcijas piegādes.
  • "Šī reakcija bija pēkšņa, diezgan smaga, pilna neziņas, kas būs tālāk."
  • Bija sešu nedēļu ilgs "absolūts" neziņas periods par nākotnē gaidāmo.
  • Ražošanas jaudas noslogotas par 50%; pabeidz iesākto, jaunu neuzsāk.
  • No 135 darbiniekiem 25% devās dīkstāvē un saņēma dīkstāves pabalstus.
  • Šie darbinieki dīkstāvē bija 10 dienas; daļu esošo nodarbina citos darbos.
  • Aprīļa beigās tirgi sāka atgūties un produkcijas pieprasījums atjaunojās.
  • Ražošana ar pilnu jaudu atsākta maija sākumā; pieprasījums lielāks nekā iepriekš.
  • Pieprasījums audzis, jo cilvēki vairāk uzturas mājās; vēlas labiekārtot savus pagalmus.
  • Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, plānots darbā pieņemt vēl 10 darbiniekus.

Kas bija svarīgākais ekonomikā?

ĪSUMĀ no Latvijas Bankas ekonomista Kārļa Vilerta teiktā:

  • Beidzās dīkstāves pabalstu piešķiršana; kritizē pabalsta regulējumu un realizāciju. 
  • Tomēr pabalsti palīdzēja daļai uzņēmumu; darbinieki saglabāja darbavietas. 
  • Pabalsts savu mērķi ir izpildījis; bez tā bezdarba rādītājs būtu vēl "iespaidīgāks"; 
  • Krīzes zemākais punkts varētu būt aiz muguras; satrauc augošā saslimstība ar Covid-19.
  • Tādēļ var sekot stingrāki ierobežojumi; tāpat daļa cilvēku paši var kļūt piesardzīgāki.
  • Cilvēki var mazāk apmeklēt kino, restorānus utt.; tas var atkal negatīvi ietekmēt biznesu.
  • Mazumtirdzniecības apgrozījums maijā sarūk par 0,6%; tas ir nebūtisks kritums.
  • Rūpniecības produkcijas apjoms maijā samazinās par 6,4%; kritums mazāks nekā iepriekš.
  • Latvijā arī maijā deflācija; visticamāk, nākamgad varētu atgriezties pie cenu pieauguma.
  • No valsts puses viss, lai uzņēmumi "pārziemotu", tika izdarīts atbalsta sniegšanas ziņā.
  • Gaida citu atbalsta pasākumu kopumu; tostarp valsts atbalstu algu subsidēšanai.
  • Svarīgi valsts pasūtījumi, tostarp ceļu būvē, lai krīzē veicinātu ekonomisko aktivitāti.

LSM.lv saruna "Instagram" ar "Byko Lat" Cēsu struktūrvienības vadītāju un Latvijas Bankas ekonomistu:

(saruna notika ceturtdien, 9. jūlijā, pirms valdības noteiktajiem jaunajiem ierobežojumiem)

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti