Izdevums „Financial Times” ziņo, ka britu iestādes patlaban izmeklē Lielbritānijā reģistrētu kompāniju saistības ar banku un tās apšaubāmajiem klientiem.
Lielbritānijas dienesti pagaidām plašāku informāciju neatklāj, taču zināms, ka “Danske Bank” netīrās naudas skandāls ir atbalsojies arī Apvienotajā Karalistē, kas pēc bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanas ir kļuvusi īpaši uzmanīga. Pēdas ved uz vairākām Lielbritānijā reģistrētām kompānijām, kuras varētu būt iesaistītas netīrās naudas darījumos Dānijas bankā.
Izmeklētāji ir konstatējuši, ka darījumos ar vairāk nekā 200 miljardiem eiro, kas pēdējos desmit gados ir plūduši cauri „Danske Bank” salīdzinoši nelielajai Igaunijas filiālei, dominē konti, kas reģistrēti Lielbritānijā un Krievijā.
„Danske Bank” skandāls ir sacēlis arī pamatīgu vētru Briselē, kur par konkurenci atbildīgā komisāre Margarēte Vestagere ir paudusi, ka šādi vairs turpināties nedrīkst un ka netīrās naudas pludināšana cauri Eiropas bankām ir kļuvusi par lielu problēmu.
Vestagerei ir neatlaidīgas komisāres reputācija, jo viņa nav baidījusies arī ielaisties konkurences strīdā ar globālām kompānijām, tādām, kā, piemēram, „Google”, līdz ar to no Eiropas Komisijas varētu sekot jauni rosinājumi, kā mainīt pašreizējo situāciju un naudas plūsmas kontroli Eiropas bankās padarīt stingrāku.
Izmeklēšanā, kas tagad vēršas plašumā, ir iesaistījušās arī ASV. Eksperti lēš, ka “Danske Bank” pēc notikušā varētu draudēt 8 miljardu eiro liels sods.
Patlaban tas tiek uzskatīts par lielāko naudas atmazgāšanas skandālu Eiropas vēsturē.
Pēc pašas bankas rosināta pētījuma, ko veica neatkarīga kompānija, atklājies, ka lielākā daļa no Dānijas bankas "Danske Bank" Igaunijas filiāles 10 000 klientiem – nerezidentiem, galvenokārt no Krievijas, Azerbaidžānas, Ukrainas un citām bijušajām PSRS valstīm, ir bijuši aizdomīgi, un tāpat arī lielākā daļa no vairāk nekā 200 miljardiem eiro, kas pēdējos desmit gados pludināti caur šo filiāli.
Eksperti atzīst, ka tik nelielai filiālei, kāda tā ir bijusi Igaunijā, šādas summas ir pasakaini lielas. No amata ir atkāpies „Danske Bank" vadītājs Tomass Borgens , kurš ir atzinis savu vainu nespējā pienācīgi izkontrolēt bankas darbību.
Bet „Danske Bank” uzraudzības padome ir nolēmusi visus 200 miljonus eiro lielos ieņēmumus no Igaunijas filiāles klientiem, kas iegūti gados, par kuriem atklājās pārkāpumi, ziedot cīņai pret starptautiskajiem finanšu noziegumiem. Šī ziedojuma saņemšanai tiks izveidots no "Danske Bank" neatkarīgs fonds.
„Danske Bank” ne vien ilgstoši ir bijusi uzraugu uzmanības lokā par iespējamām netīrās naudas plūsmām, bet reiz jau ir saņēmusi sodu vairāku miljonu dāņu kronu vērtībā, taču tas nav skāris bankas Igaunijas filiāli. Izmeklēšana turpinās.
Dānijas sabiedrība to ir uztvērusi ļoti sāpīgi, un „Danske Bank” akcijas turpina kristies.