Dānijas lielākā komercbanka „Danske Bank” finansiāla skandāla centrā nonāca jau pagājušajā gadā, kad izdevums „Berlingske” informēja par bankas saistību ar aptuveni 3,9 miljardu dolāru lielas, no Austrumeiropas valstīm nākušas summas atmazgāšanu. Taču pagājušajā mēnesī, saņemot bankas paziņojumus no 20 „Danske Bank” Igaunijas filiālē reģistrētām kompānijām, laikraksts jau paziņoja, ka nelikumīgi legalizētās naudas patiesā summa ir vairāk nekā divreiz lielāka – 8,3 miljardi dolāru.
Viens no aktīvākajiem “Danske Banka” atmaskotājiem ir investīciju kompānijas „Hermitage Capital” vadītājs Bils Brauders, kurš kopš krievu advokāta Sergeja Magņitska nāves ir neatlaidīgi centies izsekot vairākās Krievijas kompānijās nozagtos līdzekļus. Iesniedzot sūdzību pret „Danske Bank”, Brauders norādījis, ka par iespējamo naudas atmazgāšanu varētu būt zinājuši vairāk nekā 20 Igaunijas bankas filiāles darbinieki.
To viņš pagājušajā nedēļā apstiprināja arī intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai: “Informācija, ko mums ir izdevies savākt pēdējo sešu mēnešu laikā, ir daudz detalizētāka nekā tā, kas mums bija agrāk. Un šī informācija skaidri norāda uz atsevišķiem “Danske bank” Igaunijas filiāles darbiniekiem, kuri uzraudzīja naudas atmazgāšanā iesaistītos kontus.
Nauda, kas plūda caur Igaunijas filiāli, ir tā, ko mēs pilnīgi droši varam saukt par asiņaino naudu.
Šīs naudas atklāšana noveda pie Sergeja Magņitska nāves, un ar šo lietu ir saistīta vēl vairāku cilvēku bojāeja. Tā kā šis nav noziegums bez upuriem.”
Kā šonedēļ paziņojis Dānijas smago ekonomisko un starptautisko noziegumu valsts prokurors Mortens Nīlss Jakobsens, ir uzsākta izmeklēšana par „Danske Bank” darbību. Jakobsens atzinis, ka šai lietai tiek sekots jau kādu laiku un no policijas saņemti vairāki ziņojumi. Taču pagaidām esot pāragri teikt, cik ilgi izmeklēšana varētu turpināties un vai tā beigsies ar kādām konkrētām apsūdzībām.
Tikmēr pati “Danske Bank” izplatījusi paziņojusi, ka tā pilnībā sadarbosies ar izmeklētājiem un sniegs visus nepieciešamos skaidrojumus.
Iepriekš banka arī atzinusi, ka tās uzraudzība pār Igaunijas filiāli nav bijusi pietiekama un izmeklēšana tiek veikta arī finanšu institūcijas iekšienē. Šīs izmeklēšanas dati gaidāmi nākamajā mēnesī.
Savukārt aģentūra “Bloomberg” aptaujājusi vairākus analītiķus, kuri prognozē, ka “Danske Bank” var tikt piespriesta no 300 miljoniem līdz pat 4,7 miljardiem eiro liela soda nauda. Taču daudz reālāka summa varētu būt aptuveni 600 miljoni eiro, ņemot vērā, ka Dānijas banku regulators ir uzdevis bankai rezervēt aptuveni 670 miljonus eiro.
Arī Igaunijas ģenerālprokuratūra, kura iepriekš ir vainota par nevēlēšanos iedziļināties minētajā skandālā, ir uzsākusi krimināllietu par potenciālo naudas atmazgāšanu caur “Danske Bank”.
Igaunijas tieslietu eksperti gan atzīst, ka panākt spriedumu tik liela apjoma naudas atmazgāšanas lietā būs ārkārtīgi grūti,
ņemot vērā sarežģījumus ar starptautisko sadarbību un pastāvot riskam, ka noziegumiem var iestāties noilgums.
Jautājums par naudas atmazgāšanu Igaunijā ir izskatīts arī valsts parlamenta Juridiskajā komitejā. Tās vadītājs Jānus Kirilaiu norādījis, ka šis ir arī valsts drošības jautājums un, iespējams, būs nepieciešamas arī izmaiņas likumos. Galu galā neesot pieņemams, ka atbildīgajām iestādēm tiek piešķirts milzīgs finansējums naudas atmazgāšanas uzraudzībai, taču šo iestāžu „radaros” “Danske Bank” gadījums tā arī nebija parādījies.
