"Lielākais naudas atmazgāšanas skandāls Eiropas vēsturē" – tā nodēvētas ziņas par netīrās naudas plūsmu cauri Dānijas lielākās bankas "Danske Bank" Igaunijas filiālei. Pēc pašas bankas rosināta pētījuma atklājies, ka lielākā daļa no Dānijas bankas "Danske Bank" Igaunijas filiāles 10 000 klientiem – nerezidentiem, galvenokārt no Krievijas, Azerbaidžānas, Ukrainas un citām bijušajām PSRS valstīm, ir bijuši aizdomīgi, un tāpat arī lielākā daļa no 200 miljardiem eiro, kas pēdējos desmit gados pludināti caur šo filiāli.
Kā atzīst eksperti, tik nelielai bankas filiālei, kāda tā ir bijusi Igaunijā, šādas summas ir pasakaini lielas.
"Danske Bank" uzraudzības padomes vadītājs Ole Andersens ir atvainojies par notikušo. Savukārt "Danske Bank" izpilddirektors Borgens ir atkāpies no amata. Viņš ir atzinis, ka banka nav rīkojusies pietiekami atbildīgi, un atvainojies bankas klientiem, investoriem un darbiniekiem. Pēc informācijas publiskošanas "Danske Bank" akciju vērtība kritusies par 7%.
Pētījumā arī atklājies, ka jau pirms vairākiem gadiem par iespējamu netīrās naudas plūsmu ir brīdinājis Igaunijas banku uzraugs, bet "Danske Bank" to ir ignorējusi, tāpat kā brīdinājumus no pašas Dānijas puses.
Borgens paziņojis arī, ka "Danske Bank" ziedos laikā no 2007.līdz 2015.gadam gūto peļņu, kas ir ap 200 miljoniem eiro, neatkarīgam fondam, ko plānots izveidot starptautisko finanšu noziegumu novēršanai.
Notikušais ir arī šokējis Dānijas sabiedrību, kuru pasaulē uzskata par vienu no vismazāk korumpētākajām un caurspīdīgākajām zemēm.
Izmeklēšana vēl turpinās. Aģentūra "Bloomberg" ziņo, ka ir vēl daudz neatbildētu jautājumu, un iesaistījušās arī ASV.
Par notikušo runā arī Dānijas valdībā.
“Šī lieta nozīmē, ka sodi par naudas atmazgāšanu Dānijas bankās tiks ievērojami paaugstināti. Dānijā būs lielākie sodi Eiropā. Sodiem ir jāattur banku darbinieki no iesaistes netīros darījumos,” pauda Dānijas biznesa lietu ministrs Rasmuss Jarlovs.
Notikušais "Danske Bank" vēl vairāk saasinājis mudinājumus Briselē veidot stingrāku visas Eiropas Savienības netīrās naudas atmazgāšanas kontroli Eiropas bankās. "Danske Bank" nav vienīgā rietumvalstu banka, kas šobrīd cenšas glābt savu reputāciju. Līdzīgā situācijā ir arī lielākā Nīderlandes komercbanka – "ING", kas saņēmusi bargu sodu. Nepietiekamās klientu kontroles dēļ caur "ING" banku savulaik tika pārskaitīti arī vērienīgie kukuļi bijušā Uzbekistānas prezidenta meitai Guļnarai Karimovai.
Arī Latvijai nerezidentu noguldījumi arvien ir liela problēma, ko savos regulārajos novērtējumos par valsts attīstību norāda arī Eiropas Komisija. Skaļi šajā ziņā ir izskanējis "ABLV Bank" vārds, kur tagad notiek pašlikvidācijas process. Vēl nesen Latvijā viesojās Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" eksperti, lai skaidrotu kopējo situāciju Latvijā. Atzīts, ka nerezidentu naudas īpatsvars Latvijas bankās ir samazinājies, bet darba vēl ir daudz.
KONTEKSTS:
Kopš 2014.gadā radās aizdomas par nelikumīgiem darījumiem šajā bankas filiālē, banka būtiski samazināja nerezidentu naudas darījumu skaitu. Lielākā daļa atmazgātās naudas nākusi no Krievijas un pēcpadomju valstīm un varētu būt saistīta ar krāpšanām, kuras 2007.gadā atklāja krievu advokāts Sergejs Magņitskis.
Dāņu izmeklētāji uzskata, ka no kompānijām, kas saistītas ar Krieviju vai citām bijušās Padomju Savienības republikām, caur "Danske Bank" Igaunijas filiāli varētu būt pārskaitīti aptuveni 150 miljardi ASV dolāru.
