Kopumā 169 prasītāji no 19 valstīm ceļ krāpniecības prasību pret Dānijas bankas vadību par Krievijas naudas atmazgāšanas shēmas noklusēšanu.
2014. gadā Igaunijas finanšu uzraugs konstatēja, ka banka ilgstoši pārkāpusi noteikumus, kas regulē cīņu pret naudas atmazgāšanu. Lēsts, ka periodā no 2007. līdz 2015. gadam caur “Danske Bank” Igaunijas filiāli atmazgāti līdz pat astoņiem miljardiem eiro, bet presē izskanējušas arī lielākas summas.
KONTEKSTS:
"Danske Bank" pārkāpumu patiesais apmērs nāca gaismā pagājušā gada rudenī, kad daļēji sabiedriskā spiediena ietekmē banka publiskoja savas iekšējās izmeklēšanas ziņojumu. Pēc šī ziņojuma, pārbaudēm bankā un Igaunijas finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta sniegtās informācijas uzraugi nolēma, ka banka jāaizver. Iestādē norādīja, ka banka daudzu gadus pārkāpusi likumu cīņai ar naudas atmazgāšanu, strādājot ar augsta riska klientiem, kuri veica aizdomīgus naudas pārskaitījumus ar bankas starpniecību.
Pagājušomēnes banka paziņoja par darbības izbeigšanu Baltijas valstīs un Krievijā.
Kopš 2014. gadā radās aizdomas par nelikumīgiem darījumiem bankas Igaunijas filiālē, banka būtiski samazināja nerezidentu naudas darījumu skaitu. Lielākā daļa atmazgātās naudas nākusi no Krievijas un pēcpadomju valstīm un varētu būt saistīta ar krāpšanām, kuras 2007. gadā atklāja krievu advokāts Sergejs Magņitskis.
Dāņu izmeklētāji uzskata, ka no kompānijām, kas saistītas ar Krieviju vai citām bijušās Padomju Savienības republikām, caur "Danske Bank" Igaunijas filiāli varētu būt pārskaitīti aptuveni 150 miljardi ASV dolāru.
