- Jaunieši Artūrs un Jurijs iesaistījās nelikumīgā naudas aprites shēmā, kļūstot par "naudas mūļiem".
- Kā nauda nonāk pie krāpniecības organizatoriem? Vienas shēmas piemērs.
- "Lētticīgos darījumos tu vari sabojāt visu savu tālāko nākotni."
- Kādi ir sodi? Sabiedriskais darbs, naudas sods un kriminālatbildība.
- Kā atrod "naudas mūļus"? Ielūkojamies "Telegram" slēgtā grupā.
Ar jēdzienu "naudas mūlis" apzīmē cilvēkus, kas ar saviem bankas kontiem palīdz un pārvieto nelegāli iegūtu naudu. Galvenais uzdevums – slēpt šīs naudas pēdas jeb izcelsmi, neļaujot izmeklētājiem atšifrēt tās patieso ieguvēju, par to saņemot nelielu komisijas maksu.
Artūra un Jurija stāsti
LTV raidījumam par savu pieredzei, kļūstot par "naudas mūli", pastāstīja divi jaunieši, kurus tiesībsargi ir pieķēruši un kuri par to šobrīd saņēmuši sodu.
Artūram pašlaik ir 20 gadi.
LTV: Kas notika?
Artūrs: Piedāvāja nopelnīt, un atteikties nespēju. No sākuma teica, ka summa ir laba, bet beigās samaksāja man ne pārāk daudz.
Kas jums piedāvāja?
Paziņu paziņas.
Ko viņi jums pašā sākumā teica?
Pateica: palīdzi pārskaitīt naudu, ieskaitīsim naudiņu, un būs samaksa. Es tā: nu, labi. Viņi atbrauca, es sēžos mašīnā, viņi saka: vajag piezvanīt uz banku un paaugstināt savus limitus naudas noņemšanai. Es zvanu uz banku, viņi prasa, kāpēc jums tādi limiti, es saku – ikdienas tēriņiem. Pēc tā man atsūtīja naudas summu, mēs braucām uz bankomātu un pa 850 eiro izņēmām. Tiek izņemta un izņemta, un pēc tam tiek atdota. Un daļa no tās paliek man. Apsolīja vienu, bet iedeva 250.
Viena epizode?
Jā, jā. Man pārskaitīja 7000, tuvu pie 7000. Un par to visu saņēmu 250 eiro.
Līdzīgs stāsts ir arī 19 gadus vecajam Jurijam, kuram tolaik gan bija 16 gadi.
Jurijs: Man liekas, ka tas bija vēl otrais kurss tehnikumā, man pienāca viens pazīstamais un teica, ka ir viena tēma. (..) Un viņš teica tā: tev nosūtīs naudu uz kontu, kāds puisis paņems, izņems no konta, un tev par to būs procents. Viņš to izdarīja, es aizbraucu ar viņiem, viņi to izdarīja, viņi man paprasīja, vai es pacelšu limitu, lai lielāku summu varētu izņemt.
Tātad shēma nav sarežģīta: "Naudas mūlis" ļauj izmantot savu bankas kontu, kurā ieskaita naudu, tad kopā ar organizatoriem dodas pie bankomāta un izņem naudu, no kuras lielākā daļa tiek atdota organizatoram, bet neliela komisija – "mūlim".
Jurijs: Visa summa, kas ienāca man kontā, bija 30 000 eiro.
Viņi bija klāt?
Jā, ar mašīnu, lai pie bankomātiem tiktu. Aizbraucām pie viena bankomāta, pacēlu limitus caur tālruni, izņēmu 15 000, pēc tam līdz nākamajam, arī izņēmām un viss.
Un skaidrā naudā atdevāt tos 15 000 vienreiz un otrreiz?
Jā, jā, es atdevu pats. Man ieskaitīja uz kontu to summu, es noņēmu skaidro, iedevu viņiem, pārskaitīja naudas un iedeva man tūkstoti un viss, un dodies, kur gribi.
Un naudas izņemšana visbiežāk notiek brīvdienu vēlos vakaros, kā arī pusnaktī. "Lai mazāk būtu risks, ka atsauks un banka paspēs kaut kā noreaģēt. (..) Interesanti, kāpēc pusnakts. Tad jau nostrādā divu diennakšu naudas limiti. Ja tu izņem, teiksim, 3000 līdz pusnaktij, un tev ir limits 3000, tad vienu minūti pēc pusnakts, tu jau atkal vari izņemt 3000," zināja stāstīt Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietniece Solvita Sļadze.
Vienas shēmas stāsts
Kā nauda nonāk pie krāpniecības organizatoriem?
Piemēram, krāpnieku grupa izkrāpj naudu no upuriem, kuri to, pašiem nezinot, ieskaita to "naudas mūļa" kontā. Tad ir krāpnieku atzars – starpnieki, kas organizē šīs naudas pārvadi līdz krāpniecības autoriem. Starpnieki nodrošina, ka "naudas mūlis" naudu izņem bankomātā, un, kad nauda izņemta, "mūļi" saņem komisiju un ir brīvi. Tikmēr starpnieki ar skaidro naudu dodas pie vēl viena starpnieka – naudas mainītāja, kas, atbilstoši atvestajai summai, pārrēķina to, piemēram, kriptovalūtā un šādu summu kriptovalūtas veidā aizskaita vai nu sākumā starpniekiem, vai pa taisno krāpniecības autoriem uz viņu kriptovalūtas maciņu. Komisijas samaksa tiek gan mūļiem, gan arī maiņas cilvēkam, gan visiem starpniekiem.
Ir arī sarežģītākas shēmas. Piemēram, vienā no gadījumiem viss sākās sestdienas rītā. Operācijas vadītājs darbojās attālināti, bet izpildītājs ar "naudas mūļiem" devās pie bankomāta. Shēmā iesaistīts arī naudas mainītājs, pie kā izpildītājam bija jāved skaidrā nauda, kura jāturpina pārskaitīt, lai lielākā daļa atgrieztos atpakaļ pie vadītāja.
Vadītājs un izpildītājs vienojās, ka iesākumā pārskaitīs pa pieciem tūkstošiem eiro, tos ņems ārā, tad vedīs pie mainītāja, tad atkal dosies uz bankomātu. Visu vajagot darīt ātri. Brīdī, kad kaut kas sāk kavēties, vadītājs nervozē, jo mainītājam bija jāsāk skaitīt bitkoini, taču tie nenāk. Beigās tomēr viss atrisinājās un tālāk notika raiti.
Lielākā daļa naudas tika pārskaitīta atpakaļ shēmas galvenajam organizatoram – vadītājam. Viņam caur šo shēmu bija jāizlaiž vēl 30 tūkstoši eiro.
Pieķerts un sodīts
Šādās shēmās "naudas mūļu" skaits nav ne viens, ne divi. Viena grupējuma vajadzībām savervēti mēdz būt desmitiem cilvēku. Piemēram, banda, kurā par "mūli" bija kļuvis Artūrs, darbojās deviņus mēnešus ar simt noziegumu epizodēm. Visa noziedzīgā grupa tika aizturēta, un tajā par "naudas mūļiem" lielākoties bija 16–24 gadus veci jaunieši.
"Naudas mūļu" grupas mēdz būt dažādas atkarībā no vervētāju paziņu loka. "Ja tur ir kāds bijušais darbinieks, kas saistīts ar patversmēm, tad būs tie, kas vairāk patversmēs dzīvo, vai tie, kas ir bijušie ieslodzītie. Vai vēl kaut kādi sociālie burbuļi, kas veido grupas pazīmes. (..) Viņi arī vervē tādus savus domubiedrus, kaimiņus, studiju biedrus, studiju biedru radiniekus un tamlīdzīgi," pastāstīja Solvita Sļadze no Valsts policijas.
Arī Artūru organizatori aicināja savervēt citus "naudas mūļus": "Man jautāja, teicu, ka nav, neviens nepiekrīt. Bet es tā arī nevienam nepiedāvāju."
Jāteic, ka "naudas mūļiem" jābūt diezgan naivam cilvēkiem, lai domātu, ka nevienam neliksies aizdomīgi tas, ka jaunietis nakts vidū no bankomāta lādē laukā tūkstošiem eiro no konta, kas ir uz viņa vārda. Bankas to agri vai vēlu redzēs, paprasīs un ziņos likumsargiem.
"Man atnāca vēstule no "Swedbank", paprasīja ierasties, lai paskaidrotu, no kurienes tāda naudas summa. Es aizgāju, skaidrs, ka es sāku zvanīt tiem paziņām, un viņi [teica]: nu, kaut ko izdomā. (..) Izdomāju stāstu, parakstīju, skaidrs, ka banka man nenoticēja," stāstīja Artūrs.
Banka slēgusi kontu, un Artūrs nodomājis, ka viss ir galā. Bet tad kādu dienu ieradās arī policija. "Uz deklarēto adresi atbrauca un teica: ģērbies, brauc ar mums," atceras jaunietis.
Artūram lieta beigusies ar vienošanos ar prokuratūru par sodu, ko apstiprinājusi tiesa. Sods ir 280 sabiedriskā darba stundas jeb 35 pilnas slodzes darba dienas. "Es strādāju sākumā pansionātā, tīri sakopšana, ja ziema, tad jātīra teritorija vai lapas jāvāc, pavasarī zālīti apgriezt. It kā nav sarežģīti, bet ļoti, ļoti apnīk," teica jaunietis. Līdzās tam viņa biogrāfijā ieraksts par sodāmību.
Darījums, kas sabojā nākotni
Šādi darījumi komercbankām kļūst arvien redzamāki, un tiem tiek pievērsta uzmanība. "Kopējais ziņojumu skaits, kas tiek sniegts Finanšu izlūkošanas dienestam, tas ir pieaugošs. Ir jāņem vērā, ka arī bankas pilnveido savas sistēmas, spēju noķert un ziņot par šādiem gadījumiem. Bankas arī sagatavo savā pusē tipoloģijas un scenārijus, kas par to liecina. (..) Satraucošākais jau ir tas, ka jauni cilvēki tiek izmantoti, kas, protams, ietekmē šo cilvēku tālāko nākotni, (..) iespēju veikt noteiktus darbus – strādāt bankā, finanšu iestādēs un arī citās iestādēs, kur ir ļoti svarīgs arī reputācijas aspekts.
Pēc būtības varbūt kaut kādos lētticīgos darījumos tu vari sabojāt visu savu tālāko nākotni,"
sacīja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.
Līdzās reputācijai ir darba ierobežojumi, kas saistīti ar kriminālu sodāmību, piemēram, nevar strādāt valsts pārvaldē, arī ne bankās, nevar strādāt par policistu, nevar veidot militāru karjeru Latvijas armijā.
Tiesa, policiste Solvita Sļadze atzina, ka 16 gadus veci jaunieši, kuri kļuvuši par "naudas mūļiem", nemaz nedomā par savu dzīvi 30 gados. Bet dažus gadus vēlāk viņi gan saprot, cik lielu kļūdu pieļāvuši. Lai gan pēc kāda laika sodāmība dzēšas, tomēr ieraksts par šādu pagātnē notikušu faktu paliek.
Līdzās tam arī neērtības, jo, ja banka bloķējusi kontu, otrreiz neatvērsi. Īpaši nepatīkami, ja jaunietis pagūst sabojāt attiecības ar vairākām bankām.
"Man bija 16 gadi, es biju stulbs, es domāju: o, ātra nauda, viss ir legāli. Viņš man stāstīja: pat ja atbrauks no VID [Valsts ieņēmumu dienesta], būs kādi jautājumi no bankas, no VID, viss ir risināms, jo tas ir legāli. Viņš man stāstīja. Nebija vispār nekādas domas, ka var sanākt tā," pastāstīja Jurijs.
Kādi ir sodi?
Jāpiebilst, ka Krimināllikums par naudas atmazgāšanu un nelikumībā ar finanšu instrumentiem kā sodu paredz sabiedriskos darbus, naudas sodu, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai pat reālu cietumsodu – ja atmazgātas lielas summas un lieli grupējumi, tad līdz pat 12 gadiem cietumā.
"Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās tiesu spriedumos.
Piemēram, kādā lietā persona A noslēgusi līgumu ar "SEB banku" par konta atvēršanu, dabūjusi visus pieejas kodus, un to par 100 eiro nodevusi personai B. Tālāk šajā kontā ieskaitīti 2694 eiro, ko persona A mēģināja pārskaitīt tālāk. Šajā gadījumā nesekmīgi, jo iejaukusies banka. Sods: 250 stundu sabiedriskā darba.
Citā lietā persona A iesaistījusi vairākas savas paziņas – personu B, personu C un vēl, un vēl, lai tie nodod viņa rīcībā savus konta numurus par 150 eiro. Tālāk jau šajos kontos sekoja dažādi naudas pārskaitījumi. Par to personai A vesela paka ar sodiem: 420 stundas sabiedriskā darba, 2500 eiro naudas sods, liegums vadīt auto 2 gadus, kā arī nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un trim mēnešiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.
Turklāt kriminālatbildība paredzēta no 14 gadu vecuma. "Prokurors nebūs tas, kurš pateiks, kad nodarītā nožēlošana svītro jeb atbrīvo no tās kriminālatbildības vispār. (..) Ja kāds domā, ka var iesaistīties tajā darbībā un pēc tam aiziet pažēloties, ka tā ir sanācis, un viss būs aizmirsts, gluži tā nav," piebilda Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Juris Juriss.
Arī nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Iesaistīšanos šādā shēmā nožēlo par "naudas mūli" kļuvušais Artūrs: "Mamma ļoti negatīvi uztvēra, tur asaras, prasa: kāpēc, kā tiksi galā? Ļoti žēl bija skatīties. Vispār neiesaku ar to saistīties, varbūt paveiksies ar sabiedriskajiem darbiem, bet, ja nepaveiksies, nu tad [cietums]. Man vēl paveicās, ka naudas sodu neiedeva, jo ir cilvēki, kas pēc tam izmaksā lielas summas."
Tik tiešām ir gadījumi, kad "naudas mūlim" valsts liek samaksāt ne tikai paša saņemto komisijas maksu, bet arī to summu, kas izlaista cauri viņa kontam.
Kā atrod "mūļus"?
Viens no veidiem, kā dažādi shēmu organizētāji tiek pie "naudas mūļiem", ir piedāvājumi, kas tiek izplatīti no mutes mutē, no drauga pie drauga. Cits mūsdienās arī izplatīts veids ir ar sludinājumiem slēgtajās grupās saziņas vietnē "Telegram".
Vienu tādu grupu uzgāja "Aizliegtais paņēmiens". Tajā sludinājumi pēc sludinājumiem. Piemēram, par 90 dolāriem tiek pirkts konts uzņēmumā "Revolut".
Naudas pārskaitījumi notiek caur tādiem uzņēmumi kā "Revolut", "Wise", "Paysera" un vēl citi, kas nav gluži komercbankas, bet pavisam legāli piedāvā izveidot kontus, pārskaitīt naudu. Krāpniekiem tie ir sevišķi mīļi, jo kontus var atvērt attālināti, ātri un vienkārši. Šie konti visbiežāk tiek izmantoti, ja naudu ne uzreiz vajag izņemt bankomātā, bet pagarināt tās nodošanas ķēdi.
"Telegram" grupā arī piedāvājums pirkt kontu kādā no Latvijas bankām, lai izņemtu naudu no bankomātiem. Neizpaliek piedāvājums veselai starpnieku grupai, kurai sola 30% no kopējās naudas.
