Lai mudinātu cilvēkus palikt mājās un samazināt veikalu apmeklējumu, kopš marta vidus alkoholiskos dzērienus var nopirkt arī internetā. Kā tas ietekmējis iedzīvotāju alkohola pirkšanas paradumus, redzams SKDS pētījumā, kas veikts Latvijas Televīzijas uzdevumā. 10% aptaujāto atzinuši, ka alkohola iegādei tērē naudu biežāk nekā pirms krīzes. Svarīgi ņemt vērā, ka lielam skaitam – 11% bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu. Iespējams, tas liecina, ka izdevumi alkohola iegādei pieauguši krietni lielākam cilvēku lokam nekā to parāda skaitļi.
Bažas, ka iedzīvotāji lietos alkoholu vairāk nekā līdz šim, ir arī iemesls, kāpēc mediķi, psihologi un Veselības ministrija neatbalsta ideju turpināt tirgot alkoholu internetā arī pēc ārkārtējās situācijas.
"Mūsuprāt, tas palielinās alkoholisko dzērienu pieejamību, kā arī palielinās risku alkoholiskos dzērienus piegādāt nepilngadīgām personām un pēc pulksten 22," saka Veselības ministrijas (VM) Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece.
Vienas no lielākajām bažām ministrijā ir par to, kā tiktu regulēts piegādes jautājums. Vai tas būs pietiekami droši? "Vairākās valstīs ir izstrādāti krietni stingrāki kritēriji, kā piemēru varētu minēt Somiju un arī citas Ziemeļvalstis, kur, piemēram, iegādājoties alkoholiskos dzērienus internetā, dzērienu saņemšana notiek klātienē. Lai nodrošinātu drošu personas identifikāciju un vecuma pārbaudi. Un alkoholisko dzērienu piegāde uz mājām vai izmantojot pakomātu šajās valstīs nav atļauta," norāda Birzniece.
Tikmēr iespēja tirgot alkoholu internetā, kas ārkārtējās situācijas laikā tiek pieļauta sabiedrības veselības drošības dēļ, uzņēmumiem ļāvusi turpināt strādāt. Lai nodrošinātu darbavietas visiem vairāk nekā 200 darbiniekiem, lielākais alus tirgotājs Latvijā “Cēsu alus”, izveidoja savu interneta veikalu.
"Mēs burtiski divās trīs dienās izveidojām šo veikalu pašu spēkiem un arī paši darbinieki sāka piegādes," pauž A/s “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.
Kopumā alkohola iegāde internetā gan nav nemaz tik populāra. Latvijas alkohola nozares asociācija aprēķinājusi, ka internetā pārdotais alkohola daudzums nav lielāks par vienu procentu no kopējā notirgotā apjoma.
"Cilvēki iepērkas savādāk, var redzēt, ka iepērkas visai ģimenei. Iegādājas gan alu, gan, piemēram, sidrus, bezalkoholiskus sidrus, ''Limpas'' suliņas bērniem, limonādi, kvasu, ūdeni, starp citu. Jo ūdeni cilvēki ir ieraduši iegādāties lielos iepakojumos un interneta veikals to atļauj izdarīt ļoti ērti," norāda Sietiņsone.
Šajā laikā arī interneta veikala "Barbora" vadītāja atzīst, ka alkohols viņu preču grozā veido četrus procentus, kamēr lielveikalā "Maxima" pārdotā alkohola daudzums klātienē samazinājies par desmit procentiem. "Tiešām šajā groziņā, kas sastāv pārsvarā no pārtikas precēm, kāda vīna pudele vai alus, bet tas noteikti nav lielākos apjomos, kā tas ir fiziskā veikalā," teic interneta veikala “Barbora.lv” vadītāja Sanita Bērziņa.
To, ka alkohola iegāde krīzes laikā kopumā ir samazinājusies, apliecina arī ienākumi no akcīzes nodokļa. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pirmajiem mēnešiem kopējie ienākumi ir samazinājušies, savukārt nodokļu ienākumi no kafijas un enerģijas dzērieniem - palielinājušies.
Visuzkrītošāk sarukuši stiprā alkohola akcīzes nodokļu ienākumi. Tam iemesls ir gan restorānu, bāru un citu izklaides vietu, kur tirgo alkoholiskos dzērienus, dīkstāve, gan arī nodokļa samaksas termiņa pagarinājums uzņēmumiem.
Tikmēr nodokļu ienākumi tieši no alus tirdzniecības ir pārsnieguši šī perioda ienākumus iepriekšējā gadā. Iespējams, ka, izvēloties lietot alkoholu mājās, iedzīvotāji biežāk dzēra alu, nevis stipro alkoholu.
