Ekonomisti prognozē bezdarba augstāko punktu nākamā gada sākumā

Tuvākajos mēnešos Latvijā bezdarbnieku rindas kļūs kuplākas un, visticamāk, augstākais bezdarba līmeņa rādītājs varētu būt nākamā gada sākums – šādu prognozi izsaka Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti. Tomēr kopumā tie uzņēmēju spēju pielāgoties ekonomikas lejupejas apstākļiem vērtē pozitīvi. Tiesa, dažas nozares esošie un gaidāmie ierobežojumi varētu skart vairāk, piemēram, tūrismu, aviāciju, viesnīcas un restorānus. Pēc ekspertu teiktā, šajās nozarēs atkopšanās notiek strauji, un tā ir labā ziņa.

Ekonomisti sagaida bezdarba pīķi nākamā gada sākumsLinda Zalāne

Covid-19 pirmā uzliesmojuma laikā bezdarbs pieauga, bet tas nebija tik strauji kā iepriekšējās krīzes laikā pirms 12 gadiem. “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka tas bija sagaidāms, jo kopumā uzņēmējos valdīja noskaņojums, ka tas ir īslaicīgi un situācija atrisināsies. Zināms atspaids bija valsts programmas, kas ļāva daudziem uzņēmumiem darbiniekus noturēt.

Sekojot ekonomikas atgūšanās tendencēm, arī bezdarbs strauji mazinājās. Vasarā to veicināja sezonālie darbi, līdz ar to vakanču skaits pieauga. Līdz oktobra beigām reģistrētais bezdarba gāja mazumā, bet Gašpuitis to skaidroja ar cilvēku intereses un izdevīguma zudumu uzturēties nodarbināto reģistrā.

“SEB bankas” ekonomists prognozēja, ka tuvākos mēnešos bezdarbs atsāks pieaugs: “Visticamāk, augstākais punkts varētu būt nākamā gada sākums. Bet arī šoreiz bezdarba pieaugums, visticamāk, būs samērīgs un nebūs katastrofāls un masveidīgs. Visticamāk, darbinieku skaits tiks samazināts tur, kur ekonomiskā aktivitāte nebūs spējīga saglabāties. Tas primāri ir tas, kur mēs redzam virzāmies ierobežojumus, proti, restorānu, izklaides jomā, kā arī tūrisms praktiski būs sastindzis.”

Līdz ar to šajās nozarēs strādājošie tuvākos mēnešos varētu papildināt darba meklētāju rindas. Tomēr kopumā uzņēmumi esot spējuši pielāgoties apstākļiem, līdz ar to vīrusa ietekme uz pietiekami lielu ekonomikas daļu būs ierobežota.

Gašpuitis prognozē, ka uzņēmēji šajos neskaidrās nākotnes apstākļos vispirms atbrīvosies no mazāk kvalificētiem darbiniekiem, saglabājot komandas kodolu.

“Un, protams, arī tas, ka valdība nāks ar zināmām programmām, palīdzēs situācijai. Mēs gan nezinām, cik plašas būs šīs programmas, bet tās palīdzēs uzņēmējiem un arī kopumā sabiedrībai, lai bezdarbs nepieaugtu tik strauji un tālu, cik tas būtu, ja šādas programmas nebūtu,” norādīja bankas ekonomists.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš uzsvēra, ka bezdarba situācija šajā krīzē kopš pavasara Latvijā nav tik slikta, kā varēja sagaidīt iepriekš. Viņaprāt, nākotnē pastāv divi riska faktori, kas varētu bezdarba līmeni paaugstināt.

“Otrā Covid-19 viļņa dēļ kopumā ekonomika var sabremzēties, un tā rezultātā daļa uzņēmumu var bankrotēt vai beigt darboties.

Bet pirmais krīzes vilnis parādīja, ka daudzi uzņēmumi Latvijā ir izdzīvojuši un spēj strādāt arī šajos apstākļos.

Un tie, kas to ir izdarījuši, spēj strādāt krīzes apstākļos gan Latvijā, gan Eiropā. Eksporta kritums mums ir, bet tas nav vienāds visās nozarēs,” vērsa uzmanību Bērziņš.

Viņaprāt, valdības atbalsta programmai darbiniekiem būtu jābūt vērstai nevis uz pabalstiem tiem, kas nestrādā, bet gan tiem, kuri turpina strādāt. Tas Bērziņa ieskatā ir labākais veids, lai panāktu, ka bezdarba līmenis tuvākajos mēnešos nepieaug.

Arī banka “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš tuvākajos mēnešos prognozē bezdarba līmeņa kāpumu. Viņaprāt, to ietekmēs ne vien Covid-19 apstākļi, bet arī sezonālais aspekts, kas aktuāls ik gadu, kad ziemā beidzas būvniecības un lauksaimniecības sezona. Pašlaik galvenais faktos, kas ietekmēs bezdarba rādītājus, ir iespējamā ārkārtas stāvokļa izsludināšana un ierobežojumu ieviešana.

“Tā labā ziņa, ko mēs redzējām vasaras laikā, ka nozares, kas ir smagi cietušas (tūrisms, aviācija, viesnīcas, restorāni), tiklīdz var tās nozares darboties, atkopšanās notiek strauji.

Šajās nozarēs darbiniekiem nav nepieciešamas tik specifiskas zināšanas. Ir iespēja bezdarbam ātri samazināties.

Kā mēs redzējām, no jūnija beigām, jūlija vidus līdz oktobra beigām reģistrētais bezdarbs par 10 tūkstošiem cilvēku saruka un darbā atgriežas tie cilvēki, kas bija dīkstāves pabalsta saņēmēji,” norādīja Āboliņš.

Viņš prognozē, ka līdz aprīlim bezdarba rādītājs virzīsies augšup, bet nākamajā vasarā jau atkal saruks. Tuvākajā laikā ietekmi uz bezdarba rādītājiem radīs arī tie cilvēki, kuri darbu zaudēja pavasarī un kuriem pavisam drīz beidzas bezdarba pabalsta izmaksas periods.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt