ĪSUMĀ:
- EK piedāvā izveidot jaunu atbalsta shēmu ar nosaukumu "Sure".
- Uzņēmums, samazinoties darba apjomam, varētu turpināt algot darbiniekus.
- Darbinieki brīvajā laikā varētu apgūt jaunas prasmes.
- Finansējumu darbinieku algošanai nodrošinātu valsts, kas to varētu aizņemties.
- Līdzīga shēma veiksmīgi darbojusies Vācijā finanšu krīzes laikā.
- Atbalsts ir daļa no iniciatīvām, ko EK plāno piedāvāt tuvāko dienu laikā.
"Ideja ir vienkārša. Ja tādu īstermiņa ārējo satricinājumu gadījumā kā koronavīruss uzņēmumiem pēkšņi nav pasūtījumu un līdz ar to nav arī darba, tiem nebūtu jāatlaiž savi darbinieki. Viņi varēs turpināt tos algot, pat ja ir mazāk darba.
Brīvajā laikā darbinieki varētu, piemēram, apgūt jaunas prasmes, kas nāks par labu gan viņiem, gan arī uzņēmumam.
Šādi cilvēkiem krīzes laikā nenāksies ieraudzīt caurumu savā makā. Viņi varēs samaksāt īri un nopirkt sev vajadzīgo. Un tam būs pozitīva ietekme arī uz ekonomiku," klāstīja EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Naudu uzņēmumu darbinieku algošanai piedāvātu valsts, kas, visticamāk, to varētu aizņemties no Eiropas Savienības (ES). Detaļas vēl nav skaidras. EK sola, ka tās vadītāja visu izklāstīs ceturtdien.
Līdzīga shēma veiksmīgi darbojās Vācijā finanšu krīzes laikā. Tagad fon der Leiena vēlas šādu mehānismu ieviest visā Eiropā.
"Šī programma ļaus lielākam cilvēku skaitam saglabāt darbavietu krīzes laikā. Un viņi varēs atgriezties darbā, tiklīdz pašreizējie ierobežojumi tiks atcelti un pasūtījumi atkal sāks ienākt. Ir svarīgi atsākt Eiropas ekonomikas dzinēja darbību bez mazākās kavēšanas," norādīja EK vadītāja.
Minētais pabalsts ir daļa no iniciatīvām, ko EK plāno piedāvāt tuvāko dienu laikā. Tāpat ir paātrināts darbs pie Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas shēmas. Tā ļautu ES budžetam sniegt atbalstu dalībvalstīm brīžos, kad pēkšņi strauji pieaug bezdarbnieku skaits un valsts budžetam ir grūti tiem izmaksāt pabalstus.
Tā ir arī daļa no EK mēģinājumiem parādīt bloka iedzīvotājiem, ka Eiropa ir gatava sniegt solidāru atbalstu. Kā zināms, pēdējās nedēļās it sevišķi Eiropas dienvidos ir izskanējusi asa kritika par citu valstu nevēlēšanos solidarizēties un izlaist tā dēvētos "koronavīrusa vērtspapīrus".
Ir paredzams, ka eirozonas finanšu ministri apspriedīs jauno priekšlikumu jau ceturtdien, 2. aprīlī.
KONTEKSTS:
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
Latvijā paredzēts tā sauktais dīkstāves pabalsts – krīzes skarto vispārējā nodokļu režīmā strādājošo privāto uzņēmumu darbiniekiem, kuri ir dīkstāvē, valsts kompensēs atlīdzību 75% apmērā no algas, paredzot griestus – 700 eiro. Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Valdība otrdien, 31. martā, lēma, ka šis pabalsts būs pieejams arī pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem.
