Eiropas Centrālā banka paplašina vērtspapīru uzpirkšanas programmu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome tērēs vēl papildu 600 miljardus eiro obligāciju ārkārtas iegādēm, lai palīdzētu eirozonai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi. Par to ceturtdien, 4. jūnijā, paziņojusi ECB vadītāja Kristīna Lagarda. Viņa norādījusi, ka šogad eirozonas ekonomiku gaida pamatīga lejupslīde un atkopšanās tempi būs atkarīgi no tā, cik efektīvi izrādīsies krīzes mīkstināšanai ieviestie pasākumi.

ĪSUMĀ:

  • Obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmai bija paredzēts atvēlēt 750 miljardus eiro.
  • ECB paziņojusi, ka palielinās savu ārkārtas programmu vēl par 600 miljardiem eiro.
  • Nolemts arī pagarināt programmas darbības termiņu līdz 2021. gada beigām.
  • Lagarda: Programmai būtu ievērojami jāatvieglo atkopšanās no ekonomiskās krīzes.
  • ECB arī izlēmusi nemainīt galveno bāzes procentlikmi, kas pašlaik ir 0%.
  • ECB prognozē, ka šogad eirozonas ekonomika samazināsies par 8,7%.
  • Savukārt turpmākajos gados gaidāma tautsaimniecības augšupeja, lēš ECB.

Eiropas Centrālā banka paplašina vērtspapīru uzpirkšanas programmuUģis Lībietis
Laikā, kad visas Eiropas Savienības (ES) valstis prognozē savu ekonomiku strauju lejupslīdi koronavīrusa pandēmijas dēļ, ECB nesen paziņoja par apjomīgu obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu. Līdz gada beigām šai programmai bija paredzēts atvēlēt 750 miljardus eiro. Taču tagad ECB paziņojusi, ka tā palielinās savu ārkārtas aktīvu uzpirkšanas programmu vēl par 600 miljardiem eiro - līdz 1,35 triljoniem eiro.

 

ECB paziņojumā teikts, ka tāpat ir pieņemts lēmums pagarināt programmas darbības termiņu līdz 2021. gada beigām, un tas ir par pusgadu ilgāk, nekā sākotnēji plānots, vai arī līdz brīdim, kamēr tiks atzīts, ka koronavīrusa krīzes fāze ir aiz muguras.

ECB vadītāja Kristīna Lagarda norādījusi, ka šai stimulēšanas programmai būtu ievērojami jāatvieglo atkopšanās no ekonomiskās krīzes.

"Kopīgi ar pašlaik jau spēkā esošajiem apjomīgajiem stimulēšanas pasākumiem šīsdienas lēmumi pastiprinās likviditāti un finansēšanas apstākļus ekonomikā. Palīdzēs veicināt kredītu plūsmu uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī palīdzēs saglabāt labvēlīgus finansēšanas apstākļus visiem sektoriem un jurisdikcijām ar mērķi atbalstīt atkopšanos no koronavīrusa pandēmijas radītajām sekām. Vienlaicīgi strauji mainīgajā ekonomiskajā vidē Eiropas Centrālās bankas vadība joprojām ir apņēmības pilna darīt visu iespējamo, lai atbalstītu visus eirozonas pilsoņus šajā izaicinājumu pilnajā laikā," sacīja ECB vadītāja.

ECB arī izlēmusi nemainīt galveno bāzes procentlikmi, kas pašlaik ir 0%. Lagarda ceturtdien iepazīstināja arī ar jaunākajām eirozonas ekonomiskajām prognozēm. Zemā pieprasījuma dēļ inflācija šogad eirozonā būs vien ap 0,3%, un situāciju vēl vairāk pastiprina arī zemās energoresursu cenas.

Lagarda arī atzina, ka kopējais iekšzemes kopprodukta kritums šogad būs ievērojams, bet jau nākamajos gados ir gaidāma augšupeja.

"Ir sagaidāms, ka reālais iekšzemes kopprodukts 2020. gadā kritīsies par 8,7 procentpunktiem, bet 2021. gadā atgūsies līdz 5,2 procentiem un līdz 3,2 procentiem 2022. gadā. Kopumā ņemot, ekonomiskās lejupslīdes un atkopšanās apmērs būs galvenokārt atkarīgs no ierobežojošo pasākumu ilguma un efektivitātes, no tā, cik veiksmīga būs politika, mīkstinot ietekmi uz ienākumiem un nodarbinātību, kā arī no tā, cik lielā mērā tiks ietekmētas piegādes un pieprasījums," klāstīja ECB vadītāja.

ECB ir arī nolēmusi līdz 2022. gada beigām no vērtspapīru uzpirkšanas programmas iegūtos līdzekļus reinvestēt, lai tādējādi neradītu traucējumu finanšu tirgos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti