Visi raksta par “lāču” tirgu. Kas tas ir?
Biržas kritums par 20% un vairāk.
Par “lāču” tirgu pieņemts dēvēt periodu, kad biržu indeksi (t.i., vienkāršoti sakot, vadošo kompāniju akciju cenas) būtiski sarūk. Kritumu par 10 – 19,99% no agrāk sasniegtā maksimuma dēvē par korekciju – un tāda notiek gandrīz vai katru gadu. Savukārt kritums par 20% vai vairāk ir rets notikums un nozīmē, ka investori no kaut kā ļoti baidās. Eiropā biržas pārgāja “lāču” režīmā vēl pirmdien, 9. martā, Amerikā – ceturtdien, pārtraucot visilgāko “buļļu” (augošā) tirgus periodu, kas turpinājās 11 gadus.
Vai biržās valda panika?
Jā, un vēl kāda.
Tikai vienā dienā, ceturtdien, amerikāņu biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” samazinājās par 9,99%, un tas kļuva par lielāko kritumu kopš 1987. gada “melnās ceturtdienas”, kad šis indekss saruka par vairāk nekā 22%. Indekss S&P 500 dienas laikā kritās par 9,51%, “Nasdaq” — par - 10,48%. Investori turpina bažīties, ka koronavīruss, kas jau sasniedzis globālās pandēmijas stadiju, dos triecienu pasaules ekonomikai un izraisīs recesiju Eiropā un ASV.
Biržām pagājušajā nedēļā ne reizi vien nācās apturēt tirdzniecību uz 15 minūtēm – tāda ir prakse, ja kritums tirgū sasniedz 7%, lai dotu investoriem laiku “nomierināties”. Tirdzniecības gaitā ceturtdien ASV Federālā rezervju sistēma paziņoja par atbalstu tirgum 1,5 triljonu dolāru apmērā. Tajā dienā investori tam gandrīz nepievērsa uzmanību. Cenu lēciens uz augšu notika jau piektdien.
Cik liels tad bijis kritums?
Ļoti liels – par 20-33%.
Pat ņemot vērā to, ka piektdien Eiropas un Amerikas biržās bija kāpums (Eiropā – minimāls, ASV – straujš), kas kompensēja daļu zaudējumu, rezultāti tomēr izrādījās ļoti negatīvi. Vācijas indekss DAX, salīdzinot ar neseno maksimumu, zaudējis 33%, tikai mēneša laikā nokrītot atpakaļ 2013.gadā. Eiropas indekss STOXX 600 saruka par 31% - arī līdz 2013.gada līmenim. Tiesa, Vācijas un Eiropas akcijas vēl nemaksā tik lēti kā 2009.gada krīzes laikā – lai sasniegtu šo līmeni, tām būtu jāzaudē vēl puse vērtības.
ASV indekss S&P 500, kas piektdien pieauga par 9,29%, tomēr nespēja izkļūt no “lāču” zonas -salīdzinot ar neseno maksimumu, tas bija krities par 20%. Starp citu, tādi akciju cenu līmeņi Amerikā tika novēroti tomēr ne tik sen – 2019.gada janvārī, kad cenas biržās krita, jo bija sācies
ASV un Ķīnas tirdzniecības karš.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Tāpēc, ka Latvijas finanšu sistēma un ekonomika ir ļoti atkarīgas no globālajiem procesiem. Lūk, daži faktori.
Pirmkārt, kā nesen informēja “Swedbank”, tie Latvijas iedzīvotāji, kuri savu naudu investē biržā, visbiežāk pērk nevis Latvijas vai Eiropas, bet amerikāņu kompāniju akcijas (vai arī daļas fondos, kas piesaistīti ASV indeksiem).
Otrkārt, arvien vairāk cilvēku investē pasaules akciju tirgos pastarpināti – ar otrā un trešā līmeņa pensiju fondu vai arī uzkrājošās apdrošināšanas starpniecību. Piemēram, daudzu otrā līmeņa aktīvo pensiju plānu daļas piektdien maksāja par apmēram 20% mazāk salīdzinājumā ar maksimālo līmeni februārī.
Treškārt, cenu kritums tirgū atspoguļo investoru pesimismu par ekonomikas attīstību ASV un Eiropā, no kurām ir tieši atkarīga arī Latvijas ekonomika.
Un kā klājas Latvijas akcijām?
Pie mums “lāču” tirgus pagaidām nav.
Rīgas biržas indekss “OMX Riga” mēneša laikā ir sarucis, taču ne tik ļoti – tikai par 11,4%, līdz 2017.gada līmenim. Tas jau izraisījis vairāku vietējo tirgus dalībnieku jokus, ka Latvija pasaules haosā esot klusā osta. Salīdzinājumam: indekss “OMX Baltic Benchmark”, kas atspoguļo Baltijas valstu lielāko kompāniju akciju cenas biržā, samazinājies par 22% (arī līdz 2017.gada līmenim) – vairāk nekā Latvijā, bet daudz mazāk nekā Eiropā.
To izraisījusi nevis vietējās ekonomikas stabilitāte, bet tas, ka vietējais fondu tirgus nav pietiekami attīstīts: pēc Eiropas mērauklas, Latvijā nav tādu biržā kotētu akciju, kuras var nosaukt par likvīdām – ar būtisku tirdzniecības apmēru. Ar vietējiem vērtspapīriem tirgojas galvenokārt privātpersonas, turklāt – Latvijas un Baltijas iedzīvotāji. Tāpēc lielas svārstības pasaules tirgos līdz Latvijai (un Baltijai) nonāk ar kavēšanos, Rus.lsm.lv apstiprināja “INVL Assset Management” vadītājs Andrejs Martinovs: “Mūsu tirgus ir mazs, un, pat ja fondiem te ir ieguldījumi, tie nav lieli, un līdz tiem [līdz pārdošanai] rokas fondu pārvaldniekiem aizsniedzas vispēdējām kārtām.”
Kura uzņēmuma akcijas cena Latvijā kritusies visvairāk?
“SAF Tehnika”.
Zaudējumu saraksta līderes Baltijā ir kompānijas-akciju emitentes no Lietuvas un Igaunijas. Pirmo vietu ieņem Lietuvas tūrisma operators “Novaturas”, kura akcijas cena tikai pēdējā mēneša laikā sarukusi par 41%. Tas arī ir izskaidrojams – tieši tūrisms un aviopārvadājumi ir no koronavīrusa visvairāk cietušās nozares pasaulē. Latvijas kompāniju akcijas cietušas mazāk: specializētā sakaru aprīkojuma ražotājs “SAF Tehnika” – kritums par 28% (piektais lielākais Baltijā), “Valmieras stikla šķiedra” – par 26% (tikpat lielu kritumu piedzīvojusi Igaunijas prāmju operatora “Tallink” akcijas cena), “Latvijas balzams” – par 24%, “Olainfarm” – par 19%.
Lielākā daļa mēneša krituma Baltijā notika vienā dienā – ceturtdien, kad visu trīs valstu biržām pat bija uz laiku jāaptur tirdzniecība. Vienas dienas zaudējumi izskatījās šādi: “Tallink” (Igaunija) – 13%, Šiauliu bankas” (Lietuva) – 15%, “Novaturas” (Lietuva) - 17%, “HansaMatrix” (Latvija) – 19%, “Latvijas balzams” (Latvija) - 23%, “OMX Riga” – 15%, “OMX Baltic Benchmark” – 10%. Piektdien daļu zaudējumu kompensēja cenu pieaugums.
Bet kas noticis ar “airBaltic” obligācijām?
Arī to cena būtiski sarukusi.
Pagājušajā gadā izlaisto Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” obligāciju cena panikas finanšu tirgos dēļ sarukusi līdz 86% no nominālvērtības, lai gan tikai pirms pāris nedēļām tās tika tirgotas par 104% no nominālvērtības (šos datus var redzēt starptautiskajos tirdzniecības termināļos). Tā nav maksimālā robeža – daži “airBaltic” obligāciju īpašnieki piedāvā no viņiem šos vērtspapīrus nopirkt par 75% no nominālvērtības.
Līdzīgās situācijās kompānijas-emitenti nereti izmanto iespēju atpirkt savas obligācijas tirgū ar atlaidi (tā kompānija var atdot obligāciju turētājiem mazāk naudas, nekā tā no viņiem saņēma emisijas laikā). Lidsabiedrībā “airBaltic” atteicās Rus.lsm.lv komentēt, vai aviopārvadātājs gatavojas izmantot šo iespēju, norādot, ka pašlaik tiek izskatītas dažādas iespējas ietaupīt.
Vai neieskaitīt vairāk naudas uzkrājošajā apdrošināšanā?
Galvenais – regularitāte.
Pensiju uzkrājumu trešais līmenis (brīvprātīgais) un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir Latvijā populāri veidi, kā krāt naudu (daļēji arī tāpēc, ka par iemaksām tiek atmaksāts ienākuma nodoklis). To atdeve arī lielākajā daļā gadījumu ir atkarīga no situācijas akciju tirgos (ja vien jums nav superkonservatīva ieguldījumu programma, kad līdzekļi tiek ieguldīti visdrošākajās obligācijās un depozītos). Piemēram, no 324 tūkstošiem klientu, kuri 2019.gada beigās krāja naudu privātajos pensiju fondos, puse – 166 tūkstoši – investēja aktīvajos plānos, kuros akciju daļa ir no 50% līdz 100%. Jaunu datu, kāds tiem bijis kritums martā, pagaidām nav.
Tradicionālais ekspertu padoms tiem, kuri investē līdzekļus uz desmit gadiem un vairāk (turklāt nav profesionāli spekulanti) – nepievērst uzmanību svārstībām biržā un veikt iemaksas regulāri. Turklāt nav izslēgts, ka cenas akciju tirgos - un līdz ar to arī uzkrājumu summa – tuvākajā laikā var sarukt vēl vairāk.
“Tagad ir lielas nestabilitātes laiks,” Rus.lsm.lv pasaules biržās notiekošo paskaidroja “INVL Asset Management” vadītājs Andrejs Martinovs. “Situācija tirgos ir daudzējādā ziņā bezprecedenta – vai arī pēdējie precedenti bijuši pirms desmitiem gadu. Piemēram, es darbojos tirgū kopš 1997.gada, taču neatceros, ka Vācijas indekss DAX dienas laikā būtu samazinājies par 10%, un arī ka citi indeksi dienas laikā būtu tā sarukuši. Domāju, ka tirgus vēl atradīs iemeslu, lai konservatīvāk pārvērtētu aktīvus, mēs vēl droši vien redzēsim jaunus kritumus.”
Līdzīgs viedoklis par tirgiem ir bijušajam “Olainfarm” valdes loceklim, tagad – privātajam investoram Salvim Lapiņam: “Stāsts par vīrusu ir tālu no plato fāzes, (t.i., jauno gadījumu stabilizācijas – S.P.), saslimušo skaits turpina augt. Sekas vēl ir grūti iztēloties – tagad redzam, ka pat ekonomiski attīstīto Itāliju vīruss praktiski paralizē. Turklāt līdz Amerikai tas tā īsti vēl nav aizgājis. Runā, ka ar siltā laika iestāšanos šis vīruss, tāpat kā jebkurš, kas līdzinās gripas vīrusam, beigsies. Taču, manuprāt, līdz tam vēl ir ļoti tālu. Ja vien neiestāsies ļoti silts laiks un nebūs straujš jaunu gadījumu samazinājums. Tomēr tuvākajā laikā karstumu Eiropā nesola. Kā saka angļi, pirms kļūs labāk, kļūs vēl sliktāk.”
