ĪSUMĀ:
- Ārkārtējā situācija beidzās, bet turpmāk arī ēdinātājiem noteikti ierobežojumi.
- Top labas prakses vadlīnijas ēdinātājiem, tūrisma formām, kopā – 11 nozarēm.
- Viesnīcu un restorānu asociācija cer - ievērojot vadlīnijas, tomēr atļaus atkāpes.
- Atkāpe varētu būt, piemēram, nevis 4 m2 uz cilvēku, bet 3m2.
- Par atvieglojumiem galavārds jāsaka VM un SPKC.
- Prakse prasību izpildē ir dažāda; mazāku uzņēmumu darbs ietekmēts krasi.
- “Lido” vadītājs Ķirsons: Prasībām tomēr vajadzētu būt vēl stingrākām.
- Nozarē atzīst, ka situācijai arī pēc nosacījumu mīkstināšanas vēl jānostabilizējas.
Prasības par distancēšanos, protams, jāievēro katram ēdinātājam, tomēr nozare cer, ka Veselības ministrija (VM) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) akceptēs nelielas atkāpes, Latvijas Radio atzina Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.
“Tie četri kvadrātmetri ir gana liela platība, kuru izpildīt ir apgrūtinājums ne tikai mazajiem ēdinātājiem, bet arī lielākiem uzņēmumiem. Šobrīd izstrādes stadijā ir labas prakses vadlīnijas, un teorētiski, ja uzņēmums pēc tām darbojas, tad varētu būt tā, ka ir atļautas kādas atkāpes no šiem te oficiālajiem dokumentiem, nosakot prasību, teiksim, par trīs kvadrātmetriem katram apmeklētājam. Tas jau būtu vieglāk!” atzina Graikste.
Pašlaik Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī Viesnīcu un restorānu asociācija izstrādā kopumā 11 dažādas regulējošas vadlīnijas.
Graikste uzsvēra, ka iespējamus atvieglojumus pieļauj Eiropas prakse, taču par to galavārds būs sakāms Veselības ministrijai un Slimību profilakses un kontroles centram.
Uzņēmēju prakse prasību izpildē ir dažāda. Mazāku uzņēmumu darbs ietekmēts krasi.
Uzņēmuma „Osvalds Pupa” četras ēdināšanas vietas nevienu dienu nepārtrauca darbību kopš ārkārtējas situācijas sākuma, un lielā mērā palīdzējusi gan iespēja ēdienu sagatavot līdzņemšanai, kā arī ar piegāžu tīkliem.
Tomēr, piemēram, ēdināšanas telpās Rēzeknes ielā ierasti iespējams ēdināt 56 cilvēkus, bet šobrīd 22, pastāstīja viens no uzņēmuma vadītājiem Valdis Ērglis.
„Mums 99% klientu lielākoties ir orientēti uz vietējiem cilvēkiem, kuriem apkārtnē ir biroju telpas. Pusdienu piedāvājums ir mūsu jājamzirdziņš. Protams, sākotnēji vairāk cilvēku pasēdēja mājās, bet arvien vairāk cilvēku atsāka iet uz darbu.
Visvairāk jau cieta tie ēdināšanas uzņēmumi, kuri bija orientēti uz tūristiem,” sprieda Ērglis.
Sākoties ārkārtējai situācijai, ēdināšanas nozares viens no ilglaicīgākajiem spēlētājiem „Lido” paziņoja, ka uz laiku darbību apturēs. Šobrīd jau dažas nedēļas vairāki restorāni atkal ir atvērti apmeklētājiem un prasības par pulcēšanās ierobežojumiem un kādu kļūdu novēršanai pievērsta liela uzmanība, piemēram, nodrošinot ne tikai roku, bet arī apavu dezinfekciju, norādīja uzņēmuma vadītājs Gunārs Ķirsons.
“Es gribētu teikt, ka prasībām tomēr vajadzētu būt vēl stingrākām, jo mēs tā viegli aizmirstam tās sliktās lietas. Mēs cīnāmies, lai varētu cilvēkiem arī apavus dezinficēt, gan, protams, rokas dezinficēt, pārbaudīt visu vēl stingrāk, lai mēs otrreiz neiesēžamies tajā netīrajā peļķē,” sacīja Ķirsons.
Uzņēmējs uzsver, ka ļoti daudz tomēr atkarīgs arī no katra paša apmeklētāja uzmanības un godaprāta.
“Tad mēs skatāmies, kā cilvēki viens otram paiet garām, - tomēr pieiet par tuvu. Mēs to visu pētām un skatāmies, man liekas, ka esam diezgan apzinīgi, bet redzam, ka ir vēl kļūdas, ka cilvēki stāv rindā pēc ēdiena un nav tās divu metru atstarpes!” norādīja Ķirsons.
Nozarē atzīst, ka situācijai arī pēc nosacījumu mīkstināšanas vēl jānostabilizējas. Viesnīcu un restorānu asociācijai ir zināms par ēdinātājiem, kuri aizvien vēl nogaida un durvis apmeklētājiem vēl never.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa izraisītās Covid-19 izplatības ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, tāpēc arī turpmāk ir noteikti vairāki ierobežojumi un piesardzības pasākumi.
