De Facto

Rīgas būvvalde gadiem neierobežo telpu nelikumīgu izmantošanu

De Facto

Latvija vēlas augstākus tiešmaksājumu griestus nekā piedāvā Eiropas Komisija

«ABLV Bank» 50 miljonu lietā kriminālprocess arī pret Berni

«ABLV Bank» 50 miljonu eiro lietā process arī pret Berni un bijušo Minskas filiāles vadītāju

Lietā par 50 miljonu eiro iespējamo legalizāciju likvidējamajā “ABLV Bank” kriminālprocess uzsākts arī pret bankas akcionāru un bijušo valdes priekšsēdētāju Ernestu Berni, ziņoja LTV raidījums “De facto”.

ĪSUMĀ:

  • “ABLV” lietā kriminālprocess sākts arī pret bankas akcionāru un bijušo valdes priekšsēdētāju Ernestu Berni.
  • “De facto”: Bernis tiesībsargājošajām iestādēm uzsvēra - viņam neesot nekādu ziņu par naudas atmazgāšanu bankā.
  • Prokuratūra uzskata: grupējumu vadīja Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs.
  • Grupā ietilpstot arī kāds Šveices finansists, vairāki Baltkrievijas pilsoņi.
  • Grupā ietilpstot arī bijušais “ABLV” pārstāvniecības Minskā vadītājs Jevgēnijs Terjohins.
  • Prokuratūras versija: uzņēmējs Putniņš vairākās valstīs reģistrējis uzņēmumus ar kontiem bankās.
  • Prokuratūras versija: šie uzņēmumi izmantoti naudas atmazgāšanai.       
  • Šo lietu 2018. gada oktobrī uzsāka policijas Ekonomikas noziegumu apkarošanas pārvalde.
  • Prokuratūra to savā lietvedībā pārņēma salīdzinoši nesen.

Raidījumam zināms, ka Bernis tiesībsargājošajām iestādēm uzsvēris: viņam neesot nekādu ziņu par naudas atmazgāšanu bankā. Tāpat viņš nepazīstot ne šonedēļ apcietināto uzņēmēju Andri Putniņu, ne Krievijas pilsoni Vjačeslavu Ivanovu, ko prokuratūra uzskata par starptautiskās organizētās grupas līderi.

Grupā ietilpstot arī kāds Šveices finansists, vairāki Baltkrievijas pilsoņi un kādreizējais “ABLV Bank” pārstāvniecības Minskā vadītājs.

Otrdienas rītā likvidējamās “ABLV Bank” darbiniekus Skanstes ielas augstceltnē pārsteidza un pat izbiedēja policijas specvienības “Omega” ierašanās kopā ar vairākiem KNAB darbiniekiem.

Daudz pieticīgākā sastāvā izmeklētāji atnāca uz Elizabetes ielas biroju, kurā ir bankas līdzīpašnieka un bijušā vadītāja Ernesta Berņa kabinets.

Tikmēr savās mājās Pļavnieku daudzstāvu nama dzīvoklī tika aizturēts Andris Putniņš, kuram vēlāk prokurors lūdza piemērot apcietinājumu.

Pirms tiesas sēdes Putniņš “De facto” apgalvoja, ka viņam neesot bijis nekādas saistības ar “ABLV”, bet plašāk komentēt kaut ko atteicās. “Es negribu ar jums runāt vienkārši. Kad beigsies tiesa, tad, ja jūs vēlēsieties vēl joprojām ņemt interviju, es jums varu sniegt,” sacīja Putniņš.

Tiesa nolēma, ka Putniņam kā drošības līdzeklis ir piemērojams apcietinājums, tāpēc neko vairāk viņš nepastāstīja. Tomēr vismaz saskaņā ar prokuratūras aizdomām saikne ar “ABLV Banku” Putniņam bijusi gan.

“De facto” zināms, ka prokuratūras versija ir šāda: līdz 2016. gada janvārim Putniņš organizētā grupā ar vairākiem ārzemniekiem (Herbert Herger, Viacheslav Ivanov, Siarhei Lashakou, Aliaksei Likhtarovich, Artiom Kolesnik, Christian Fuso, Eugene Terekhin) vairākās valstīs reģistrējis uzņēmumus ar kontiem kredītiestādēs, lai uz viltotu dokumentu pamata pārskaitītu noziedzīgi iegūtos līdzekļus, tādējādi slēpjot noziedzīgo izcelsmi naudai, kas ieskaitīta organizētās grupas kontrolē esošu uzņēmumu kontos.

“Tie ir dažādi nodarījumi. Kā viens no piemēriem, kas jau ir identificēts, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kā arī krāpšana. Tie ir divi nodarījumi, kas jau ir identificēti, kuru rezultātā šie līdzekļi ir iegūti noziedzīgā veidā,” to par noziegumiem, ar kuriem saistīta nauda, preses konferencē stāstīja procesa virzītājs, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Dainis Šteinbergs.

Prokuratūras ieskatā Putniņš kļuva par formālo vadītāju uzņēmumiem, kas tika izmantoti šķietami likumīgiem darījumiem,

kā arī norādīja kredītiestādēs sevi kā patieso labuma guvēju tajos, tā slēpjot un maskējot netīrās naudas piederību un izcelsmi. Igaunijas uzņēmums “iPeak International”, Latvijas SIA “Innotecnica GmbH” un šīs Latvijas firmas filiāle Šveices pilsētā Cūgā – šajos uzņēmumos Putniņš, pildot savu lomu organizētajā grupā, piekritis kļūt par amatpersonu un īpašnieku, apzinādamies, ka neveiks saimniecisko darbību, uzskata prokuratūra. Nolūks bijis slēpt patiesos labuma guvējus, kas kontrolēja norēķinu kontus, kuru atvēršanu vairākās kredītiestādēs, arī “ABLV Bank”, organizējis Putniņš. Divu gadu laikā organizētā grupa par fiktīviem preču piegādes darījumiem starp dažādām firmām izlaidusi cauri vismaz 50 miljonus eiro, kas galu galā nonāca grupas kontrolē esošajos “ABLV Bank” kontos.

Pēc tam, kad noziedzīgi iegūtā nauda tika iepludināta Eiropas Savienības finanšu sistēmā, organizētās grupas sastāvā esošie bankas darbinieki izmantojuši savu statusu, ietekmi un iespējas, lai nodrošinātu pārskaitījumus “ABLV Bank” iekšējos kontos, tā slēpjot līdzekļu saikni ar noziegumiem, uzskata prokuratūra.

“Iegūtie pierādījumi liecina, ka atsevišķi bankas darbinieki veicināja šo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, sniedza padomus, kādā veidā pareizi veikt šos maksājumus, lai tie neliktos aizdomīgi, un arī atbalstīja ar padomiem un novērsa šķēršļus, lai šie līdzekļi netiktu arestēti,” preses konferencē pauda prokurors Šteinbergs.

Bijušais “ABLV Bank” privātbaņkieris Andris Ovsjaņņikovs ir viens no tiem, uz ko krīt aizdomas. Viņš ir Putniņa draugs sociālajā tīklā “Facebook”, un arī prokurors apstiprina, ka abas personas ir saistītas. Arī Ovsjaņņikovam kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums.

Kopā kriminālprocesā šobrīd iesaistīti septiņi bijušie “ABLV Bank” darbinieki.

Bez Berņa un Ovsjaņņikova lietā iesaistīts arī kādreizējais bankas pārstāvis Baltkrievijā, kurš arī tika aizturēts.

Ar vārdu “Eugene Terekhin”, kas figurē organizētās grupas sarakstā, sociālajā tīklā “LinkedIn” ir piereģistrējies bijušais “ABLV Bank” Minskas pārstāvniecības vadītājs Jevgenijs Terjohins. Viņš norādījis, ka šajā amatā aizvadījis 14,5 gadus – līdz pat 2018. gada vidum.

Šo kriminālprocesu 2018. gada oktobrī uzsāka Valsts policijas Ekonomikas noziegumu apkarošanas pārvalde. Prokuratūra to savā lietvedībā pārņēma salīdzinoši nesen.

“Prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 38. pantu, konstatējot, ka lieta ir pietiekami aktuāla, ka lieta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar liela apjoma finanšu līdzekļu legalizēšanu, pieņēma lēmumu par kriminālprocesa pieņemšanu savā lietvedībā un izmeklēšanu,” skaidro Šteinberga pārstāvētās Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma.

Tikmēr banku aprindās cirkulē versijas, ka vērienīgā operācija varētu būt saistīta ar februārī gaidāmo starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas jeb FATF vērtējumu par to, cik efektīvi Latvija spēj cīnīties ar finanšu noziegumiem.

Sestdien tiesa nolēma apcietinājumu kā drošības līdzekli piemērot arī bijušajam “ABLV Bank” Minskas pārstāvniecības vadītājam Jevgēnijam Terjohinam, līdz ar to no 12 procesā iesaistītajām personām aiz restēm šobrīd ir trīs.

KONTEKSTS:

Latvijas tiesībsargājošās iestādes izmeklē lietu par 50 miljonu eiro atmazgāšanu, saistībā ar to 28. janvārī likvidējamajā “ABLV Bank” notika izmeklēšanas darbības. Lietā kratīšanas veiktas arī Baltkrievijā.

Procesā figurē 12 personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību - no tām sešas ir aizdomās turētie,  pret piecām ir sākts kriminālprocess, četri ir ārzemnieki.  

 "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju pēc reputācijas problēmām, ko komercbanka piedzīvoja pēc tam, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās

"ABLV Bank" 2018. gada marta sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) iesniedza pašlikvidācijas plānu. Iesnieguma projektu sagatavoja bankas akcionāru sapulces ievēlētie likvidatori. Plānu FKTK akceptēja 2018. gada 12. jūnijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti