Zviedrijā, Itālijā un Vācijā Covid-19 dēļ politiskas problēmas

Covid-19 pandēmija radījusi ne mazums pārbaudījumu Eiropas Savienības dalībvalstu politiķiem. Tā, piemēram, spēkā pieņēmusies zviedru neapmierinātība ar amatpersonu rīcību pašu noteikto ieteikumu ievērošanā. Tikmēr Itālijā politiķu nesaskaņas par atveseļošanas fonda izlietojumu apdraud valdības stabilitāti. Savukārt Vācijā politiķu prasmes cīņā ar pandēmiju var izšķirt to, kurš būs kancleres Angelas Merkeles pēctecis.

Zviedrijā, Itālijā un Vācijā Covid-19 dēļ politiskas problēmasRihards Plūme

Decembrī Zviedrijā iedzīvotājiem tika stāstīts, ka krīzi pārvarēt izdosies tad, ja tie pret ierobežojumiem izturēsies atbildīgi, un tika ieteikts izvairīties no tirdzniecības centru apmeklējuma un atpūtas ārzemēs. Tomēr paši politiķi to nav ievērojuši.

Pirmais šo ieteikumu pārkāpšanā tika pieķerts tieslietu ministrs Morgans Johansons, kurš neilgi pirms Ziemassvētkiem steidza iepirkt dāvanas kādā lielveikalā Zviedrijas dienvidos. Ar sociālo tīklu starpniecību viņš atvainojās par savu rīcību. Nākamais bija pats premjerministrs Stēfans Levēns. 29. decembrī parādījās fotoattēli, kuros viņš redzams, sievai pērkot dāvanu Stokholmas centrā esošā veikalā. Arī viņš pēc tam atzina, ka rīkojies neapdomīgi.

Visbeidzot arī Zviedrijas Civilo ārkārtas situāciju aģentūras vadītājs Dens Eliasons devies atpūtā kopā ar ģimeni uz Kanāriju salām, pārkāpjot paša aģentūras izplatīto vadlīniju par nepieciešamību izvairīties no ceļojumiem. Tas saniknojis daudzus, vēl jo vairāk tādēļ, ka atvainošanās nav sekojusi. Viņš norādījis, ka pandēmijas laikā atturējies no vairākiem ceļojumiem, bet šis esot bijis nepieciešams.

Tikmēr Itālijā apdraudēta valdības stabilitāte, jo Eiropas Savienības atveseļošanas fonda līdzekļu apguve valdošajā koalīcijā radījusi spriedzi.

Bijušais premjers un partijas „Itālija dzīva” līderis Mateo Renci draudējis atsaukt divus no savas partijas valdības ministriem. Viņš apsūdzējis premjerministru Džuzepi Konti savu pilnvaru pārsniegšanā ar plāniem, kas centralizētu kontroli pār 209 miljardu eiro dotācijām un zemu procentu aizdevumiem, ko Itālija saņems no atveseļošanas fonda. Konte Itālijai nodrošinājis 28% no 750 miljardu eiro vērtās paketes.

Renci atsaukšot ministrus, ja premjera valsts ekonomikas atkopšanās plānā netikšot veiktas izmaiņas. Diezgan ticams, ka politiskās nesaskaņas pandēmijas vidū varētu radīt neapmierinātību sabiedrībā.

Tikmēr Vācijā neapmierinātību radījis lēnais vakcinācijas temps. Tiesa, šajā valstī pirmo vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 300 000 cilvēku. Tikmēr, piemēram, Francijā, kas arī saņēmusi ievērojamu kritiku no saviem iedzīvotājiem un tagad solījusi tempu palielināt, vakcinēti vien daži tūkstoši cilvēku.

Politiķu rīcība cīņā ar pandēmiju var izšķirt to, kurš pēc septembrī gaidāmajām vēlēšanām ieņems kancleres Angelas Merkeles vietu. Piemēram, veselības ministra Jensa Špāna popularitāte pandēmijas laikā ir strauji pieaugusi un tieši viņš tiek uzskatīts par vienu no potenciālajiem kandidātiem. Tomēr lēnā vakcinācijas tempa dēļ viņš saskāries ar asu kritiku.

Strīdā par Vācijas rīcību iesaistījušies arī citi kanclera amata kandidāti, piemēram, finanšu ministrs Olafs Šolcs, kurš veltījis kritiku Špānam. Merkele gan aizstāvējusi veselības ministru un valsts darbības vakcīnu iegādē un to pielietošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt