Nerimst uzbrukumi Ukrainas apdzīvotajām vietām

Nerimst Krievijas raķešu un artilērijas uzbrukumi Ukrainas apdzīvotajām vietām. Vismaz divi cilvēki ievainoti naktī notikušajos raķešu uzbrukumos Harkivas apgabalam. Viena no raķetēm trāpīja privātmājai.

Mikolajivas apgabalā svētdien raķete trāpījusi dzīvojamā ēkā, un ir cietušie. Mikolajivas apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims informēja, ka Voznesenskā daudzdzīvokļu namā ievainoti 12 cilvēki, tai skaitā divi bērni, kas nogādāti slimnīcā. Bojājumi nodarīti arī vairākām blakus ēkām un automašīnām.

Prokuratūra uzsvēra, ka šajā rajonā nav nekādu militāro objektu.

Mikolajivas mērs Oleksandrs Senkevičs uzsvēris, ka Krievijas regulārajos raķešu triecienos nopostītajai Mikolajivai ir nodarīti zaudējumi vairāk nekā 813 miljonu grivnu jeb 22 miljonu eiro apmērā.

Arī Dņipropetrovskas varas iestādes ziņoja, ka visu nakti Krievijas iebrucēji apšaudīja divus rajonus. Nopostīta skola un viena ēka, bet nopietni bojāti divi desmiti ēku, kā arī gāzes vadi un elektropārvades līnijas.

Piecas raķetes naktī palaistas uz Odesas apgabalu, bet divas pārtvēra pretgaisa aizsardzības spēki. Pārējās trāpīja kādam lauksaimniecības uzņēmumam un graudu krātuvei.

Nākamnedēļ jārēķinās ar Krievijas uzbrukuma pastiprināšanos

Nākamnedēļ, 24. augustā, Ukraina atzīmēs Neatkarības dienu, šajā dienā arī apritēs seši mēneši kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma, tāpēc ir sagaidāms, ka Krievija pastiprinās uzbrukumus civilajiem objektiem. Par to brīdināja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

„Jāapzinās, ka gaidāmajā nedēļā Krievija var mēģināt izdarīt kaut ko īpaši nejauku, kaut ko īpaši nežēlīgu. Tāds ir mūsu ienaidnieks.

Bet arī jebkurā citā nedēļā šo sešu mēnešu laikā Krievija visu laiku rīkojās tāpat – pretīgi un nežēlīgi,” paziņoja Zelenskis.

Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks neizslēdz iespēju, ka nākamnedēļ Krievijas raķetes varētu lidot arī galvaspilsētas Kijivas virzienā.

Izdevums „Ukrainskaja pravda”, atsaucoties uz avotiem Ukrainas parlamentā un valdībā, vēsta, ka valdības kvartālā Kijivā strādājošajiem ir ieteikts nākamnedēļ strādāt attālināti. Tas esot saistīts ar bažām par iespējamiem Krievijas raķešu uzbrukumiem.

Savukārt Ukrainas bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība „Jug” ziņo, ka ir pieaudzis Melnajā jūrā izvietoto ar raķetēm aprīkoto Krievijas karakuģu skaits. Arī tas varētu liecināt par Krievijas nodomu apšaudīt Ukrainas pilsētas Neatkarības dienā.

Krievija var būt spiesta atvilkt daļu karaspēka no frontes

Ukrainas spēki turpina īstenot sekmīgus uzbrukumus Krievijas militārajiem objektiem okupētajās teritorijās. Aizvadītajā diennaktī ukraiņi iznīcinājuši Krievijas spēku komandposteni un divas munīcijas noliktavas Hersonas apgabalā. Šajos uzbrukumos esot nogalināti 75 iebrucēji.

ASV „Kara izpētes institūts” raksta, ka pēdējā laikā notikušie sprādzieni militārajos objektos okupētajā Krimā piespieduši Krieviju pastiprināt pussalas aizsardzību, savukārt tas var nozīmēt nepieciešamību daļēji atvilkt spēkus no frontes līnijas. Domnīcas eksperti arī norāda, ka Krievijas nespēja atvairīt regulāros uzbrukumus Krimā var izraisīt neapmierinātību Krievijas sabiedrībā. Par neticību Krievijas spējām efektīvi aizsargāt okupēto Krimu liecinot arī garās automašīnu kolonnas, kas dodas prom no pussalas.

„Kara izpētes institūts” arī norāda, ka aizvadītajā nedēļā Krievijas spēki ir veikuši nesekmīgus uzbrukumu mēģinājumus visā frontes līnijas garumā. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņo, ka valsts aizstāvji ir atvairījuši vairākus Krievijas karaspēka uzbrukumu mēģinājumus Doneckas apgabalā, tikmēr Mikolajivas apgabalā ienaidniekiem esot izdevies gūt nelielus teritoriālos panākumus.

Ukrainas bruņotie spēki arī apgalvo, ka Krievija ir pārvietojusi pretgaisa aizsardzības sistēmas uz Baltkrievijas teritoriju netālu no robežas ar Ukrainu.

Visbeidzot, Krievija ir apsūdzējusi Ukrainu Kremļa ideologa Aleksandra Dugina meitas Darjas noslepkavošanā. Dugina gāja bojā sestdienas vakarā, kad uzsprāga viņas vadītā automašīna. Incidents notika uz autoceļa netālu no Maskavas. Krievijas mediji raksta, ka Dugins kopā ar meitu piedalījās kādā patriotiskas ievirzes festivālā, pēc kura viņiem abiem kopā vajadzēja atgriezties Maskavā, taču viņš pēdējā brīdī pārsēdās citā automašīnā. Dugins ir viens no tā saucamās „krievu pasaules” idejas autoriem un kvēls Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstītājiem.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.