Liela daļa Eiropas Covid-19 upuru bijuši aprūpes namu iemītnieki. Statistika ir skaudra. Zviedrijā, Beļģijā un vairākās citās valstīs – aptuveni puse no vīrusa upuriem dzīvoja aprūpes namos. Spānijā vīrusa uzliesmojuma smagākajā posmā dažos pansionātos cilvēkus atrada jau bez dzīvības pazīmēm, bet Itālijā vismaz 40% no Covid-19 upuriem varētu būt bijuši aprūpes namu iemītnieki.
Turklāt pastāv bažas, ka esošā statistika nav precīza un patiesais no Covid-19 mirušo skaits vecāka gadagājuma cilvēku vidū varētu būt vēl augstāks. "Visai sabiedrībai kopumā jājūtas atbildīgai par nespēju nodrošināt aprūpes namu iemītniekus ar aprīkojumu. Namu darbinieki, viņu apstākļi un statuss nebija mūsu prioritāte. Vienlaikus darbinieki un aprūpes namu vadītāji arī ir atbildīgi par to, kā viņi gatavojās šai krīzei un kā ar to tika galā," pauda Zviedrijas veselības un sociālo lietu ministre Lena Hallengrēna.
Ministre uzsver, ka, kaut arī valstīm vajadzētu domāt par lielāku finansējumu un atbalstu tiem, kuri strādā aprūpes namos, viņasprāt, atbildība gulstas arī uz vietējām pašvaldībām. Covid-19 krīze nesusi vairākas skaudras mācības un, iespējams, nākotnē liks pārdomāt atbalstu aprūpes namiem, uzskata Zviedrijā.
Tikmēr Lielbritānijā, kur mirušo skaits aprūpes namos būtiski palielinājās pagājušajā mēnesī, smagā situācija aprūpes namos nokļuvusi asu politisko debašu centrā. Lielbritānijas opozīcijā esošie politiķi norādījuši, ka infekciju izplata no slimnīcām pāragri izrakstīti pacienti, kuri nav testēti. Šāda situācija izveidojusies, piemēram, kādā Lūtonas pansionātā. Kāda iemītniece atgriezusies no slimnīcas bez informācijas par to, vai viņai varētu būt Covid-19. Informācija par saslimšanu saņemta vien pēc desmit dienām.
"Šodien saņēmu vēstuli. Būšu atklāta - esmu dusmīga, nikna. Pirmajā brīdī es vienkārši saļimu un sāku raudāt. Mēs cīnāmies ar Covid-19, bet karojam, lai vispār iegūtu informāciju," saka Lūtonas aprūpes nama vadītāja Debija Adamsa. Kamēr aprūpes namā gaidītas ziņas par iemītnieces veselības stāvokli, infekcija strauji izplatījusies. Tagad divi cilvēki ir miruši.
Problēmām ir arī vairāki iemesli. Pirmkārt, infekcija ātri izplatās vietās, kur cilvēki dzīvo tuvu cits citam. Otrkārt, darbinieki var nejauši izplatīt infekciju gadījumos, kad nav pietiekama aprīkojuma. Treškārt, vairums namu iemītnieku ir cienījamā vecumā un ar jau esošām slimībām. Lielbritānijā gandrīz katrs trešais upuris bijis virs 85 gadu vecuma, kaut arī šī cilvēku grupa veido vien 2% no visas sabiedrības.
"Risks, kas rodas no nepietiekamas testēšanas un pāragras izrakstīšanas no slimnīcām, pārkāpj vecāko iedzīvotāju cilvēktiesības. Viņi nav otrās šķiras pilsoņi, viņi ir tiesīgi saņemt tādu pašu aizsardzību, kāda ir citiem," uzsver Cilvēktiesību komisijas loceklis Deivids Izāks.
Savukārt gandrīz puse no Ziemeļīrijā reģistrētajiem Covid-19 nāves gadījumiem bijuši aprūpes namos. Situācija gan pakāpeniski uzlabojas, vairāk veicot testēšanu un citus pasākumus. Piemēram, vienā aprūpes namā gandrīz 90% iedzīvotāju izdevies atveseļoties.
"Vienkārši vēlies redzēt, ka viņi izveseļojas. Nedomāju par sevi, vienkārši veicu savu darbu. Šie cilvēki ir kā ģimene. Šeit pavadu daudz laika, strādāju 12 stundu maiņas. Daru visu, lai atbalstītu šos cilvēkus," pauž vecākā aprūpes darbiniece Ketlīna Geitsa.
Tieši laicīga un regulāra cilvēku testēšana tiek minēta kā viens no nepieciešamajiem soļiem, kas būtu jāveic, lai novērstu infekciju masveida izplatību aprūpes namos.
"Ir ārkārtīgi svarīgi regulāri un intensīvi testēt tos iedzīvotājus, kuri ir visvairāk apdraudēti. Īpaši vecākos cilvēkus aprūpes namos. Kad Covid-19 izplatās šo cilvēku vidū, tas ir kā ugunsgrēks, kuru grūti apstādināt. Visbiežāk to ievazā kāds no ārpuses," norāda veselības nozares eksperts Pīters Pīts.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ. No 15. maija atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju.
