Ministre informēja, ka nākamajā gadā aizsardzībai tiks novirzīti 1,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024. gadā šīs rādītājs pieaugs līdz pusotram procentam.
Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka papildu līdzekļi tiks piešķirti visām bruņoto spēku struktūrvienībām, bet galvenā prioritāte būs investīcijas militārajā ekipējumā un digitalizācijā.
Vācija aizsardzībai patlaban novirza 1,24 % no IKP un neizpilda prasību NATO dalībvalstīm militāriem mērķiem piešķirt vismaz 2 % budžeta līdzekļu. Šogad prasību varētu izpildīt tikai astoņas no 29 bloka dalībvalstīm, un šo situāciju asi kritizē Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.
Jau ziņots, ka Vācijas armija ir sliktā stāvoklī. Tajā pašā lakā jautājums par aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2 % no IKP valstī tiek vērtēts pretrunīgi. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētniece Nora Vanaga intervijā Latvijas Radio iepriekš stāstīja, ka Vācijas vēsture ir viens no iemesliem, kāpēc sabiedrība neatbalsta tēriņu palielināšanu aizsardzībai. Tāpat Vācijas ekonomikā 2 % no IKP ir 70 miljardi eiro, kas ir milzīga summa.
