Zelenskis norādījis: pats fakts, ka Krievija ir vērsusies pēc palīdzības pie Irānas, liecina, ka Kremlis atzīst savu militāro un politisko bankrotu. Gadu desmitiem Krievija ir tērējusi miljardiem dolāru savas militārās ražošanas sfēras attīstībai, taču beigās Maskavai ir nepieciešams klanīties Irānas priekšā, lai saņemtu salīdzinoši vienkāršus dronus un raķetes.
Zelenskis arī paudis pārliecību, ka taktiski uzbrucējiem, kurus viņš nosaucis par teroristiem, joprojām ir kādas cerības, taču stratēģiski šī rīcība nekādi nepalīdzēs un arī šie aprēķini izgāzīsies – līdzīgi kā iepriekšējie.
Zelenskis paudis arī, ka neatbalsta Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas priekšlikumu pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Irānu, taču solīja nodrošināt piemērotu starptautisku reakciju uz dronu piegādēm.
Pagājusī diennakts Ukrainai bijusi ļoti smaga, ņemot vērā Krievijas iebrucēju pastiprinātos triecienus pa Ukrainas energoinfrastruktūru.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka bojāti ir aptuveni 30% valsts elektrības apakšstaciju, radot nopietnus izaicinājumus gan dažādu uzņēmumu funkcionēšanai, gan vienkāršo iedzīvotāju dzīvei. Uzbrukumi ir turpinājušies arī šorīt, un Krivijrihas tuvumā šorīt bez elektrības ir daudzi apdzīvotie punkti.
Situāciju Ukrainas frontē pirmo reizi publiski komentējis arī jaunieceltais Krievijas operācijas komandieris Sergejs Surovikins. Pēc viņa vārdiem, situācija Ukrainā esot ļoti sarežģīta, taču Krievijas mērķis ir nemainīgi – atraut Ukrainu no Rietumiem un NATO un panākt, lai Ukraina būtu Krievijai draudzīga valsts. Kā gaisa spēku komandieris Surovikins izcēlis tieši aviācijas un pretgaisa aizsardzības nozīmi, vienlaikus izsakoties, ka joprojām tiek izmantotas augstas precizitātes ieroči, lai uzbruktu Ukrainas militārajiem objektiem. Pēdējo dienu notikumi gan liecina, ka uzbrukts tiek nebūt ne militārajai infrastruktūrai.
Runājot par situāciju frontē, Surovikins norādījis, ka, Ukrainas bruņoto spēku vienībām tuvojoties Hersonai, varētu nākties pieņemt sarežģītus lēmumus. Surovikins izteicies, ka Ukrainas spēki gatavojoties apšaudīt pilsētu ar raķetēm, vēršot triecienu arī pret Kahovkas hidroelektrostacijas dambi.
ŠĪ iemesla dēļ arī vietējie varas ielikteņi Hersonā ir paziņojuši, ka gaidāmā uzbrukuma priekšvakarā ir uzsākta Hersonas iedzīvotāju evakuācija.
Pēdējo mēnešu novērojumi, sekojot notikumiem Ukrainā uz šādiem izteikumiem, liek skatīties ar lielu piesardzību – ja Krievija par šādiem uzbrukumiem brīdina, tad, ļoti iespējams, tie tiešām tiks sarīkoti, tikai no krievu puses. Ja salīdzināsiet Ukrainas un Krievijas sniegtos datus par frontē bojā gājušajiem – arī tie būs ļoti līdzīgi, tikai spoguļattēlā.
Sagaidāms, ka ASV, Lielbritānija un Francija trešdien, 19. oktobrī, slēgtajā ANO Drošības padomes sēdē aktualizēs jautājumu par Irānas bezpilota lidaparātu piegādēm Krievijai. Ukraina ir uzaicinājusi ANO ekspertus pārbaudīt notriektos irāņu lidaparātus, jo to izmantošana pārkāpj ANO Drošības padomes rezolūciju.
Kā paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Ukrainai jau tuvākajās dienās tiks nodoti dažādi pretgaisa aizsardzības līdzekļi cīņai ar Irānas droniem. Berlīnes ārpolitikas foruma laikā Stoltenbergs izteicies, ka pats galvenais aliansei ir izpildīt tos solījumus, ko ir devušas dalībvalstis.
Komentējot Irānas rīcību, NATO ģenerālsekretārs ir paudis pārliecību, ka nevienai valstij tomēr nevajadzētu atbalstīt nelikumīgo Krievijas karu pret Ukrainu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
