Jau pagājušās nedēļas beigās Ukrainas parlamentā pārstāvēto politisko spēku deputāti apmainījās ar ierosinājumiem izmaiņām valsts konstitūcijā. Opozīcijas partijas atkārtoti norādījušas, ka ir nepieciešams atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas, kas ievērojami samazinātu prezidenta pilnvaras par labu parlamentam un valdībai.
Divām lielākajām opozīcijas partijām - „Batkivščina" un „Udar" - ir atšķirīgi viedokļi, piemēram, par varas pārdali. Arsēnija Jaceņuka vadītā „Batkivščina" vēlas panākt lielāku pilnvaru piešķiršanu Augstākajai Radai, bet Vitālija Kļičko vadītā partija „Udar" lielākas pilnvaras vēlas valdībai. „Batkivščina” uzskata, ka tai izdotos panākt vairākumu parlamentā, kas faktiski nozīmē koalīciju, un tieši šai koalīcijai vajadzētu piedāvāt prezidentam gan premjerministra, gan valdības ministru kandidatūras.
„Udar” piedāvājumā koalīcija netiek minēta, taču ierosināts mainīt līdzšinējo kārtību un likumprojektu iniciatīvas iesniegšanai noteikt vismaz 15 deputātu atbalsta robežu. „Udar" vēlas panākt labojumus arī sadaļā par prezidentu, atsakoties no līdzšinējās prasības prezidenta amata kandidātam vismaz 10 gadus pirms ievēlēšanas dzīvot Ukrainas teritorijā.
Abām opozīcijas partijām ir atšķirīgi viedokļi arī par to, kam vajadzētu pārņemt prezidenta pilnvaras valsts vadītāja demisijas vai nāves gadījumā – „Batkiviščina” uzstāj, ka tam jābūt parlamenta spīkeram, „Udar” - ka premjerministram. Abas partijas gan ir vienisprātis, ka prezidents nedrīkstētu ieņemt valsts vadītāja amatu vairāk par diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas. Paši opozicionāri uzskata, ka pašreizējās viedokļu atšķirības ir visai maznozīmīgas.
Vienlaicīgi savu piedāvājumu iesniegusi arī Ukrainas Komunistiskā partija, kas piedāvājusi Ukrainu pārvērst par federāciju. Komunistu līderis Pjotrs Simoņenko paziņojis, ka ir nepieciešams glābt Ukrainas nākotni, aizsargājot tautu, tradīcijas un nākotni, ļaujot katrai teritoriālajai kopienai pašai izlemt, kādā valodā runāt, kā arī kādas tradīcijas cienīt un godāt. Komunisti piedāvājuši arī pilnībā atteikties no prezidenta institūcijas, jo 20 gadu laikā tā nav spējusi saliedēt sabiedrību, bet tieši otrādi, veicinājusi cīņas par varas pilnvarām.
Nepieciešamību Ukrainai kļūt par federatīvu valsti minējis arī Krievijas prezidenta padomnieks Sergejs Glazjevs. Vairāki Ukrainas parlamenta deputāti gan izteikušies, ka federalizācija nebūtu lietderīga ne politisko, ne ekonomisko apsvērumu dēļ.
Atšķirīgi viedokļi novērojami ne tikai opozīcijas rindās, bet arī valdošās Reģionu partijas iekšienē. Partijas „Batkivščina" deputāts Andrijs Ševčenko savā blogā paziņojis, ka reģionāļiem esot izveidojusies grupa deputātu, kas gatava balsot pretēji valsts prezidenta Viktora Janukoviča uzstādījumiem. Tie esot aptuveni 20-30 deputāti, kuri esot gatavi balsot pēc veselā saprāta un sirdsapziņas. Kā šīs grupas līderis tiek minēts partijas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Ukrainas prezidenta amata kandidāts Sergejs Tigipko.
Krievija šajās dienās ir paziņojusi, ka tā nākamo kredīta daļu Ukrainai piešķirs tikai pēc tam, kad Kijeva būs samaksājusi parādu par piegādāto gāzi. Ja parāds netiks samaksāts līdz pirmdienai, tā apjoms sasniegs 3,3 miljardus dolāru, un „Gazprom” varēs pieprasīt avansa maksājumus. Enerģētikas ministrijas pārstāvji gan uzskata, ka sarežģītās situācijas dēļ parādu nebūs iespējams dzēst ātrāk kā līdz marta beigām.
Jau ziņots, ka janvāra nogalē, vairāk nekā divus mēnešus pēc protestu sākuma opozīcija pieprasījusi labojumus konstitūcijā, kas vājinātu prezidenta pilnvaras un Ukrainu tuvinātu parlamentāri prezidentālas valsts statusam.Opozīcija arī nav apmierināta ar nesen pieņemto amnestijas likumu, kas paredz apcietināto protestētāju atbrīvošanu, jo likums paredz, ka amnestija stāsies spēkā tad, kad būs atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas.
Politiskā krīze Ukrainā sākās novembra nogalē, kad valdība paziņoja par lēmumu apturēt eirointegrāciju un neparakstīt asociācijas līgumu ar ES. Protestu centrs ir Kijevas Neatkarības laukums (Maidans). Pēc gandrīz trīs mēnešu ilgas krīzes 28.janvārī no amata atkāpies Ukrainas premjersNikolajs Azarovs, parlaments atcēla brīvību ierobežojošos likumus un pieņēma amnestijas likumu, taču opozīcija nepiekrīt pildīt tā nosacījumus - atbrīvot ieņemtās ēkas un pārtraukt protestus.
