Atsevišķā ceturtdien pieņemtā rezolūcijā EP deputāti prasa Krievijai ņemt vērā Ukrainas pilsoņu tiesības pašiem lemt par savas valsts nākotni, informēja Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.
Eiropas Parlamenta rezolūciju par Ukrainu ir atbalstījušas visas parlamentā pārstāvētās politiskās grupas.
Deputāti rezolūcijā nosoda vardarbību pret miermīlīgajiem protestētājiem Ukrainā un mudina ES un tās dalībvalstis sagatavot pasākumus, piemēram, ceļošanas ierobežojumus un līdzekļu un īpašuma arestēšanu, Ukrainas ierēdņiem, likumdevējiem un oligarhiem, kas ir personiski atbildīgi par uzbrukumiem protestētājiem un viņu nogalināšanu.
Eiropas Parlaments ir lūdzis Eiropas Savienību, Amerikas Savienotās Valstis, Starptautisko Valūtas fondu, Pasaules Banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kā arī Eiropas investīciju banku turpināt izstrādāt plānu par ilgtermiņa finansiālu palīdzību Ukrainai. Šāda palīdzība būtu nepieciešama, lai Ukraina varētu veiksmīgi cīnīties ar finansiālās situācijas pasliktināšanos, kā arī palīdzētu īstenot dziļas un daudzpusējas ekonomiskās reformas.
Deputāti arī nosoda Ukrainas drošības spēku, ātrās reaģēšanas policijas vienības "Berkut" un grupas "tituški" (ielu banda, ko uzskata par valdības finansētu) pārmērīgo vardarbību pret maidana protestētājiem, un aicina Ukrainas varas iestādes nekavējoties izmeklēt vardarbības gadījumus un sodīt vainīgos. Viņi īpaši norāda uz neseno gadījumu ar "Automaidana" līderi Dmitriju Bulatovu, kurš tika nolaupīts un spīdzināts.
Vienlaikus deputāti aicina arī "Maidana" protestētājiem atturēties no spēka lietošanas un "saglabāt savas nostājas leģitimitāti mierīgā ceļā".
Deputāti pauž nožēlu par 29.janvārī bez opozīcijas piekrišanas pieņemto amnestijas likumu, kas "pārvērš upurus par ķīlniekiem" un pieprasa protestētāju atbrīvošanu bez nosacījumiem.
Atsaucoties uz Ukrainas ierindas pilsoņu, aktīvistu un politiķu lūgumiem, deputāti prasa EP Priekšsēdētāju konferencei (EP priekšsēdētājam un politisko grupu vadītājiem) pēc iespējas drīz izveidot pastāvīgu Eiropas Parlamenta misiju Ukrainā, lai kliedētu spriedzi un sekmētu pušu dialogu.
Atsevišķā rezolūcijā deputāti kritizē Krieviju par politisko un ekonomisko spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm, tostarp Ukrainu, norāda, ka Krievijai ir jāciena tās kaimiņu tiesības izvēlēties sadarbību ar ES un iebilst pret Krievijas nodomu turpināt Austrumu partnerības reģionu uzskatīt par tās ietekmes sfēru. "Tikai Ukrainas pilsoņiem pašiem ir jābūt tiesībām lemt par savas valsts nākotni", viņi uzsver.
Tāpat savā rezolūcijā Eiropas Parlaments atzinīgi novērtējis ukraiņu tautas demokrātisko garu un izturību par spīti vardarbīgajai reakcijas no varas iestāžu puses. Vienlaicīgi pausts atbalsts brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas Ukrainas veidošanai un tās eiropeiskajām perspektīvām. Eiropas Parlamenta deputāti arī atbalstījuši neatkarīgas izmeklēšanas komisijas izveidi, kas palīdzētu izmeklēt visus cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā, kā arī pieprasījuši visu demonstrantu un politieslodzīto atbrīvošanu un reabilitāciju. Šo personu vidū, protams, ir arī bijusī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko .
Pieņemto rezolūciju jau atzinīgi novērtējuši Ukrainas politiskās opozīcijas pārstāvji, kas aicinājuši prezidentu Viktoru Janukoviču izvirzītās prasības izpildīt. Pats Janukovičs gan piektdien dosies uz Sočiem, lai piedalītos Soču olimpisko spēļu atklāšanā. Taču zināms, ka Janukovičam plānotas sarunas arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Eksperti uzskata, ka no šīm sarunām būs atkarīgs tas, kā uz priekšu virzīsies konstitucionālā reforma, kā arī tas, vai Janukovičam no Krievijas izdosies saņemt nākamos trīs miljardus dolāru, tādējādi vismaz daļēji stiprinot nacionālās valūtas grivnas pozīcijas.
Jau ziņots, ka janvāra nogalē, vairāk nekā divus mēnešus pēc protestu sākuma opozīcija pieprasījusi labojumus konstitūcijā, kas vājinātu prezidenta pilnvaras un Ukrainu tuvinātu parlamentāri prezidentālas valsts statusam.Opozīcija arī nav apmierināta ar nesen pieņemto amnestijas likumu, kas paredz apcietināto protestētāju atbrīvošanu, jo likums paredz, ka amnestija stāsies spēkā tad, kad būs atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas.
Politiskā krīze Ukrainā sākās novembra nogalē, kad valdība paziņoja par lēmumu apturēt eirointegrāciju un neparakstīt asociācijas līgumu ar ES. Protestu centrs ir Kijevas Neatkarības laukums (Maidans). Pēc gandrīz trīs mēnešu ilgas krīzes 28.janvārī no amata atkāpies Ukrainas premjers Nikolajs Azarovs, parlaments atcēla brīvību ierobežojošos likumus un pieņēma amnestijas likumu, taču opozīcija nepiekrīt pildīt tā nosacījumus - atbrīvot ieņemtās ēkas un pārtraukt protestus.
