Jaunā Ukrainas valdība plāno asociācijas līgumu ar ES; Putins sola neiejaukties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ukrainas parlaments ceturtdien apstiprinājis jauno valdību, kuru vadīs līdzšinējais opozīcijas partijas „Batkivščina” frakcijas līderis Arsēnijs Jaceņuks. Jaunā valdība solījusies vairākus steidzamus pasākumus, lai stabilizētu situāciju valstī un drīzumā būtu iespējams parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Pašlaik aktuālākie jautājumi ir ekonomikas sakārtošana, kā arī sarežģītā situācija Krimas autonomajā republikā. Bet tikmēr Krievijas prezidents solījis ievērot Ukrainas teritoriālo vienotību. 

Jauno Ukrainas valdību, kuru vadīs viens no redzamākajiem politiskās opozīcijas līderiem Arsēnijs Jaceņuks, Ukrainas Augstākās Radas deputāti   apstiprinājuši 331 deputātam balsojot par un vienam pret.

 Tūlīt pēc apstiprināšanas amatā, Arsēnijs Jaceņuks izklāstīja savu redzējumu par turpmāko valdības darbu.

„Viss, kas ir mūsu spēkos, viss, ko vien var izdarīt Ukrainas labā, tiks izdarīts. Es gribu jums apsolīt, ka šī valdība katru dienu strādās Ukrainas vienotības, stabilitātes, miera un labklājības vārdā. Es arī oficiāli paziņoju, ka negatavojos kandidēt Ukrainas prezidenta vēlēšanās un nolieku savu deputāta mandātu,” paziņoja Jaceņuks.  

Jaunais premjers atzīst, ka nāksies pieņemt vairākus ļoti nepopulārus lēmumus, piemēram, reformas subsīdiju un tarifu jautājumos, kā arī nāksies īstenot sociālo programmu mazināšanu. Jaceņuks norādījis, ka nesola labāku dzīvi ne šodien ne rīt, jo pašlaik galvenais esot stabilizēt situāciju, jo nav precīzu datu par valsts ekonomikas stāvokli.

Iepriekš jau vairākkārt izskanējuši apgalvojumi, ka Ukrainas valsts kase ir tukša un var rasties nopietnas grūtības izpildīt savas finansiālās saistības. Tieši tāpēc tiks runāts ar Starptautisko valūtas fondu par vismaz 15  miljardu dolāru liela aizdevuma saņemšanu, kā arī plānots turpināt sarunas ar Krieviju par tās solīto aizdevumu. Arsēnijs Jaceņuks arī norādījis, ka Ukraina ir apņēmības pilna tuvākajā laikā parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, ja tā to vēlēsies un būs gatava darīt.

Pēc ilgas klusēšanas ar savu paziņojumu vēl no rīta klajā nāca Ukrainas līdzšinējais prezidents Viktors Janukovičs, kurš ar krievu mediju starpniecību paziņoja, ka joprojām ir likumīgais Ukrainas prezidents, bet Augstākajā Radā pieņemtie lēmumi ir nelikumīgi. Tāpat Janukovičs paziņojis, ka viņa un vairāku viņa līdzgaitnieku dzīvībai draud briesmas, lūdzot Krieviju nodrošināt viņam savu aizsardzību, kas vēlāk arī tika apstiprināta.  Savā vēstījumā Janukovičs paudis pārliecību, ka Ukrainas dienvidu un austrumu reģionu, kā arī Krimas iedzīvotāji arī iebilst pret pašreiz valdošo visatļautību valstī, kad ministrus ieceļ cilvēku pūlis. Drošu ziņu par paša Janukoviča atrašanās vietu nav.

Pēdējo reizi Janukovičs tika redzēts Krimā, kur šajās dienās arī notikumi turpina attīstīties milzīgā ātrumā.

No rīta bruņoti cilvēki ieņēma Krimas Autonomās republikas parlamenta ēku, uzvilka virs tā Krievijas karogu. Kas ir šie cilvēki un kādas intereses tie pārstāv, pagaidām nav zināms. Parlamenta ieņēmēji gan ceturtdien ļāva notikt plenārsēdei, kurā viens no galvenajiem jautājumiem paredz referenduma rīkošanu par Krimas autonomijas paplašināšanu. Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs paziņojis, ka jaunā valsts vadība neieklausās Krimas pārstāvju teiktajā.

„Viņi mūs nedzird un turpina darīt savas lietas. Likums par valodas politikas atcelšanu, partiju aizliegšana, likumprojekts par ārkārtas vēlēšanām Krimā. Kas tas tāds ir? Tas ir mēģinājums atrast ar mums dialogu? Viņi visu laiku mūs apsūdz separātismā, un ir sajūta, ka viņi grib atdalīties no mums. Tiek darīts viss, lai ar Krimas iedzīvotājiem nesarunātos. Tur neviens nelasa mūsu iesniegumus un nenoliedzami uz to ir nepieciešams reaģēt,” klāstīja Konstantinovs.

Tikmēr „Labējā sektora” pārstāvji paziņojuši, ka Krimu atbrīvot tie nebrauks un nekādas spēka akcijas neplāno. Tāpat vietējie iedzīvotāji tiek aicināti nepakļauties dezinformācijai un provokācijām. Uz Krimu gan izlidojis prezidenta pienākumu pildītājs Aleksandrs Turčinovs.

Vislielākās bažas radījuši Krievijas paziņojumi par militāro pārbaužu veikšanu Krievijas armijā, par krievu karakuģu iebraukšanu Melnajā jūrā un par krievu bruņutehnikas pārvietošanos Ukrainā. Taču kā telefonsarunā ar ASV prezidentu baraku Obamu paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Ukrainas teritoriālā vienotība tiks ievērota.

Tikmēr bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs lūdzis Krievijai garantēt viņa drošību, un Krievija šo lūgumu apmierinājusi.

Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki.  Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti