Turpinoties smagām kaujām frontes līnijā, Ukrainas prezidents Volodmiris Zelenskis norādījis, ka Ukrainas spēkiem izdevies pamazām atspiest Krievijas armijas vienības no Harkivas.

“Mūsu valsts bruņotie spēki mums visiem atnesa labas ziņas no Harkivas apgabala. Okupanti pamazām tiek atstumti no Harkivas. Esmu pateicīgs visiem mūsu aizstāvjiem, kuri turas ierindā un demonstrē patiesi pārcilvēcisku spēku, lai padzītu iebrucēju armiju. Kādreiz – otru spēcīgāko armiju pasaulē,” teica Zelenskis.

“Bet es arī vēlos aicināt visus mūsu cilvēkus, un jo īpaši aizmugurē esošos, neizplatīt pārmērīgas emocijas. Nevajag radīt morāla spiediena atmosfēru, kad noteiktas uzvaras tiek gaidītas katru nedēļu un pat katru dienu.

Ukrainas bruņotie spēki dara visu, lai atbrīvotu mūsu zemi un cilvēkus. Lai atbrīvotu visas mūsu pilsētas – Hersonu, Melitopoli, Berdjansku, Mariupoli un visas pārējās.”

Kā norādījusi Doneckas apgabala pārstāve Tatjana Ignačenko-Tjurina, tiek lēsts, ka Doneckas apgabalā līdz šim bojā gājuši vairāk nekā 350 cilvēku, bet šajā skaitlī netiek iekļauti Volnovahā un Mariupolē bojāgājušie.

Krievijas spēki Mariupolē turpina apšaudīt un bombardēt „Azovsatļ” rūpnīcu, kurā joprojām atrodas vairāk nekā 1000 Ukrainas karavīru, no kuriem vairāki simti ievainoti. Esot iznīcināts jau otrs pazemes hospitālis.

“Mariupole, varoņu pilsētā, kura, neskatoties uz pastāvīgo bombardēšanu, joprojām turas, paliks Ukrainai un tāda tā būs vienmēr.

Pateicoties Ukrainas karavīru varonībai, kuri tur savu aizsardzības līniju, Putina plāni par iziešanu līdz Doneckas un Luhanskas apgabalu robežām ir pilnībā izgāzušies.

Tādēļ uzskatām, ka mums situācija ir kontrolējama, jo mēs ticam saviem karavīriem,” norāda Ignačenko-Tjurina.

ANO tikmēr paziņojusi, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā zaudēti 4,8 miljoni jeb 30% darbavietu un prognozes būs vēl sliktākas, ja karš ieilgs.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.