Ukrainas un rietumvalstu izlūkdienesti vēsta, ka Krievija gatavojas tuvākajā laikā pastiprināt uzbrukumus Ukrainas austrumos un dienvidos. Tāpēc Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka vērsās pie Harkivas, Doneckas un Luhanskas apgabalu iedzīvotājiem ar aicinājumu nekavējoties evakuēties.
Jādodas projām, kamēr tas ir iespējams
“To vajag darīt, jo vēlāk cilvēki būs pakļauti apšaudēm un nāves draudiem. Tādā gadījumā viņi vairs neko nevarēs izdarīt, un arī mēs viņiem nevarēsim palīdzēt.
Tāpēc ir jāevakuējas, kamēr var. Un pašlaik tāda iespēja ir,” paziņoja Vereščuka.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Harkiva tiek apšaudīta gandrīz ik dienu. Pagājušajā naktī pilsētai izdarīti 27 triecieni, ziņo apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs. Viņš vēsta, ka kaujas notiek arī pie Harkivas apgabala pilsētas Izjumas.
Notikuši arī artilērijas uzbrukumi Luhanskas un Doneckas apgabalā, kur turpmākajās nedēļās gaidāma kauju saasināšanās, Krievijai pārgrupējot spēkus.
Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Gaidajs spriež, ka jauna Krievijas karaspēka ofensīva reģionā varētu sākties tuvāko trīs četru dienu laikā. Tas varot secināt no papildspēku un kara tehnikas ievešanas Krievijas kontrolētajā Luhanskas apgabala daļā.
Ukraina izmeklē kara noziegumus
Ukrainas varasiestādes tikmēr turpina apzināt, kādus baisus noziegumus Krievijas karaspēks ir pastrādājis iepriekš okupētajās teritorijās galvaspilsētas Kijivas apkaimē un blakus esošajā Černihivas apgabalā. Ukrainas Ģenerālprokuratūra izmeklē ap 5000 Krievijas pastrādāto kara noziegumu.
Valsts ziemeļos galvaspilsētas Kijivas apkaimē aktīva karadarbība nenotiek, bet Ukrainas varasiestādes turpina apzināt situāciju no Krievijas karaspēka atbrīvotajās apdzīvotajās vietās. Daudzus ir šokējuši attēli no Kijivas piepilsētas Bučas, kur simtiem civiliedzīvotāju līķu bija pamesti uz ielām un masu apbedījumos.
Krievijas karaspēka īstenotās civiliedzīvotāju slepkavības Bučā un citviet Ukraina uzskata par genocīdu, bet rietumvalstis ir aicinājušas veikt neatkarīgu notikušā izmeklēšanu.
Arī NATO dalībvalsts Turcija un Indija trešdien nosodīja slaktiņu Bučā un mudināja to izmeklēt. Tomēr abas valstis, kurām ir salīdzinoši labas attiecības ar Krieviju, izvairījās tieši nosodīt Krievijas karaspēka rīcību.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis pauda dziļu satraukumu par civiliedzīvotāju slepkavībām Bučā, taču aicināja jebkādas apsūdzības balstīt faktos. Viņš norādīja, ka vainīgie ir jānoskaidro izmeklēšanā.
Savukārt Vācijas valdība paziņojusi, ka martā uzņemti satelītattēli apgāž Kremļa apgalvojumus, ka Krievijas karaspēks nav iesaistīts civiliedzīvotāju slepkavošanā Bučā.
Pāvests noskūpsta Ukrainas karogu
Nosodījumu par Krievijas karavīru pastrādātajiem noziegumiem Bučā paudis arī pāvests Francisks. Viņš sacīja, ka šausminošā nežēlība, tai skaitā pret civiliedzīvotājiem, sievietēm un bezpalīdzīgiem bērniem ir nekavējoties jāpārtrauc.
Pāvests rokās turēja un noskūpstīja izbalējušu, notraipītu Ukrainas karogu, sakot, ka tas nācis no mocekļu pilsētas Bučas. Audiencē viņam pievienojās arī ukraiņu bēgļu bērni.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ik dienu vēršas pie pasaules, lai pastāstītu par Krievijas karaspēka pastrādātajām zvērībām pret viņa tautu un mudinātu pastiprināt starptautiskās sankcijas pret agresorvalsti.
Zelenskis trešdien attālināti uzrunāja Īrijas parlamenta deputātus. Viņš sacīja, ka Krievija izmanto badu kā ieroci pret Ukrainas iedzīvotājiem.
“Krievija jau kopš kara pirmajām dienām izmanto badu pret mūsu tautu. Vissliktākā situācija ir Mariupolē. Krievijas karaspēks jau vairāk nekā mēnesi īsteno blokādi pret šo pusmiljona iedzīvotāju lielo pilsētu. Viņi ir bloķējuši piekļuvi gan no sauszemes, gan jūras. Jebkāda veida piekļuvi. Viņi bloķē humāno palīdzību, neļauj ievest neko - pārtiku, ūdeni, medikamentus.
Kamēr bija sniegs, cilvēki varēja izkausēt vismaz sniegu, lai iegūtu ūdeni, bet tagad tā nav,” teica Zelenskis.
Krievija nav atmetusi agresīvos nodomus
Ukrainas prezidents arī aicināja Īrijas politisko vadību izmantot savu ietekmi, lai pārliecinātu citas Eiropas Savienības dalībvalstis ieviest vēl bargākas sankcijas pret Krieviju.
“Pat tagad, kad pasaule jau zina visu par Krievijas kara noziegumiem pret mūsu tautu, mums vēl ir jāpierunā daži Eiropas uzņēmumi pamest Krievijas tirgu. Mums joprojām dažās rietumvalstīs ir jāpārliecina politiķi, ka ir jāpārtrauc jebkāda saikne starp Krievijas bankām un globālo finanšu sistēmu.
Diemžēl mums joprojām ir jāpārliecina Eiropa, ka Krievijas nafta nedrīkst nodrošināt Krievijas kara mašinēriju ar dāsnu naudas plūsmu,” sacīja Zelenskis.
Par spiediena pastiprināšanu pret Krieviju un papildu militārās palīdzības sniegšanu Ukrainā trešdien Briselē spriež NATO dalībvalstu ārlietu ministri. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka nekas neliecinot par Krievijas atkāpšanos no plāna ieņemt visu Ukrainas teritoriju, tāpēc karš var turpināties vēl mēnešiem vai pat gadiem ilgi.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
