Viņš gan nenosauca atbrīvoto vietu nosaukumus. Taču mediji vēsta, ka runa varētu būt par vairākiem ciematiem Harkivas, Doneckas, Luhanskas un Hersonas apgabalos.
Zelenskis vēsta, ka visā frontes garumā turpinās smagas kaujas. "Taču šīs karadarbības perspektīva paliek acīmredzama – arvien vairāk okupantu cenšas aizbēgt, arvien lielākus zaudējumus cieš ienaidnieka armija, un pieaug izpratne, ka Krievija ir kļūdījusies, karojot pret Ukrainu," sacīja Ukrainas prezidents.
"Protams, ir daudz fanātiķu. Tie, kuri nekad neatzīs acīmredzamo, ka Krievija ir uzsākusi bezjēdzīgu karu, kuru tā nevar uzvarēt. Jo nav iespējams uzvarēt tautu, kas saglabā vienotību un zina, par ko cīnās."
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi raksta, ka pēdējās dienās Ukrainas karaspēks ir paplašinājis kontroles zonu ap atbrīvoto Limanas pilsētu Doneckas apgabalā un pietuvojas okupētajām Kreminnas un Svatoves pilsētām Luhanskas apgabalā.
Ukrainas armija teritoriālos panākumus gūstot arī Hersonas apgabala ziemeļos. Turklāt analītiķi īpaši izceļ to, ka šajos rajonos ukraiņiem pretojas vienības, kas iepriekš tika uzskatītas par vienām no labākajām Krievijas armijā.
Ukrainas armijas panākumus frontē uzteikusi arī par starptautiskās drošības jautājumiem atbildīgā ASV aizsardzības sekretāra vietniece Selesta Valandere.
Viņa sacīja, ka Ukrainai ir labas izredzes līdz ziemai sasniegt vairākus galvenos militāros mērķus un nostiprināt savas pozīcijas karā pret Krieviju.
Taču tas lielā mērā būs atkarīgs no turpmākajām rietumvalstu ieroču piegādēm Ukrainai.
ASV drīzumā nosūtīs Ukrainai vēl četras augstas precizitātes raķešu sistēmas "HIMARS", kas līdz šim ir apliecinājušas savu efektivitāti karā pret Krieviju. Par to, atsaucoties uz augsta ranga ASV amatpersonu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Raķešu sistēmas būs daļa no 625 miljonu dolāru vērtas militārās palīdzības paketes, ko ASV valdība gatavojas izsludināt šodien. Pagājušajā nedēļā Vašingtona paziņoja par 1,1 miljarda dolāru vērtu militāro palīdzību Ukrainai, kas ietvēra arī 18 "HIMARS" sistēmas.
Plašu nopēlumu ir izpelnījusies miljardiera Īlona Maska sociālajā tīklā "Twitter" uzsāktā aptauja, kurā viņš saviem sekotājiem jautā, vai Ukrainai būtu jāatsakās no Krimas pussalas un citām uz laiku okupētajām teritorijām, lai izbeigtu karu.
Ukraine-Russia Peace:
— Elon Musk (@elonmusk) October 3, 2022
- Redo elections of annexed regions under UN supervision. Russia leaves if that is will of the people.
- Crimea formally part of Russia, as it has been since 1783 (until Khrushchev’s mistake).
- Water supply to Crimea assured.
- Ukraine remains neutral.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atbildējis Maskam, ka gadījumā, ja kāds mēģinātu nozagt viņa elektroauto "Tesla" riteņus, tas zagli nepadarītu par automašīnas vai riteņu likumīgo īpašnieku.
Bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko norādīja, ka Kremļa propaganda ietekmē pat pasaules gaišākos prātus, bet Krievijas šaha lielmeistars Garijs Kasparovs Maska nostāju nodēvēja par "morālu idiotismu un Kremļa propagandas tiražēšanu".
Savukārt Ukrainas prezidents Zelenskis uz Maska aptauju reaģēja ar humoru, un saviem "Twitter" sekotājiem uzdeva jautājumu: "Kurš Īlons Masks jums patīk labāk? Tas, kurš atbalsta Ukrainu, vai tas, kurš atbalsta Krieviju?".
Which @elonmusk do you like more?
— Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) October 3, 2022
Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas. Šonakt kārtējos raķešu uzbrukumus piedzīvoja Harkiva. Pilsētas mērs Ihors Terehovs informējis, ka triecieni bijuši mērķēti pa rūpniecības un infrastruktūras objektiem. Pēc uzbrukumiem daži Harkivas rajoni palikuši bez elektrības. Izcēlušies arī vairāki ugunsgrēki. Uzbrukumos gājis bojā vismaz viens cilvēks.
Kopš iebrukuma Krievija ir nozagusi Ukrainai labību ne mazāk kā 530 miljonu dolāru vērtībā, to savā izmeklēšanā noskaidrojuši žurnālisti no ASV ziņu aģentūras "Associated Press". Tās laikā žurnālisti pētīja satelītattēlus, dokumentus, transponderu datus un ziņojumus sociālajos tīklos.
Tādējādi ir izdevies izsekot vairāk nekā 30 kravas kuģus, kas nogādāja graudus no Krievijas okupētajiem Ukrainas apgabaliem uz Turcijas, Sīrijas, Libānas un citu valstu ostām.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.