Latvijas Radio korespondente Indra Sprance no Kijivas stāsta, ka neviens no satiktajiem ukraiņiem nežēlojas par grūtībām, kas viņus tikai vēl vairāk saliedē.
"Ir liela apņēmība to visu pārvarēt un sagaidīt uzvaru," stāsta Sprance. Tāda ir arī ukraiņu Jaungada vēlēšanās: pēc iespējas ātrāk nosvinēt Ukrainas uzvaru.
Krievija otro nakti pēc kārtas apšaudīja Ukrainu ar Irānas piegādātajiem droniem kamikadzēm "Shahed". Šonakt uzbrukumi notika Ukrainas dienvidaustrumiem un ziemeļiem. Ukrainas Gaisa spēki ziņo, ka izdevies notriekt visus 16 pretinieku palaistos dronus.
Ceturtdien dronu uzbrukumiem sekoja masveidīgi raķešu triecieni. Krievija izšāva vismaz 69 raķetes, no kurām Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas neitralizēja 54. Uzbrukumos ievainoja vismaz piecus civiliedzīvotājus, bet postījumus nodarīja vairāk nekā desmit kritiskās infrastruktūras objektiem visā valstī. Piemēram, pēc uzbrukumiem Odesas apgabalā bez elektrības palika aptuveni 450 tūkstoši cilvēku.
Amerikāņu domnīcas "Kara izpētes institūts" jaunākajā ziņojumā secināts, ka ar vakardienas raķešu triecieniem pa Ukrainu Krievija vēlējās parādīt, ka tās rīcībā joprojām ir pietiekami daudz raķešu. Taču domnīcas analītiķi uzskata, ka Krievijas centieni šādi salauzt ukraiņu pretestību cietīs neveiksmi. Turklāt Ukrainas sekmīgie triecieni par militārajiem objektiem Krievijā liecina par Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu neefektivitāti pret droniem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis par jauniem Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukumiem: "Dārgie ukraiņi! Šajā gadā ir atlikušas divas dienas. Iespējams, ka ienaidnieks atkal mēģinās panākt to, lai mēs Jauno gadu sagaidām tumsā. Iespējams, ka okupanti plāno kārtējos uzbrukumus mūsu pilsētām, lai liktu mums ciest."
"Bet neatkarīgi no tā, ko viņi plāno, mēs par sevi zinām vienu: mēs izturēsim. Noteikti. Patrieksim viņus. Bez šaubām. Un viņus sodīs par šo briesmīgo karu. Sodīs maksimāli."
Runājot par situāciju frontē, Zelenskis atzina, ka tur lielas izmaiņas nav notikušas – lielākās kaujas notiek pie Bahmutas un Soledaras pilsētām Doneckas apgabala austrumos. Zelenskis norādīja, ka ienaidnieks nav atteicies no idejas sasniegt Doneckas apgabala administratīvās robežas līdz Vecgada vakaram.
Tas gan nešķiet reāli, jo rietumvalstu militārie eksperti ir norādījuši, ka Krievijas spēku uzbrukumi pie Bahmutas ir sasnieguši kulmināciju, kas nozīmē, ka tiem vairs nav spēju turpināt centienus aplenkt un ieņemt pilsētu.
Kamēr Ukrainas armija turpina centienus patriekt iebrucējus no okupētajām teritorijām, tikmēr atbrīvotajos rajonos varasiestādes apzina kara sekas. No okupantiem atbrīvotajās teritorijās Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo mirstīgās atliekas, to vidū arī 31 bērna, paziņojusi Ukrainas Nacionālā policija.
Lai Ukraina varētu ātrāk uzvarēt karu, tai arī turpmāk ir nepieciešams sabiedroto atbalsts. Tādu nākamajā gadā sniegs Amerikas Savienotās Valstis, kuru prezidents Džo Baidens ir parakstījis jauno valsts budžetu, kas paredz piešķirt Ukrainai papildu palīdzību 47 miljardu dolāru apmērā. Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukraina no ASV ir saņēmusi militāro un cita veida palīdzību 65 miljardu dolāru vērtībā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
