Kāda notriekta drona atlūzas trāpīja daudzstāvu dzīvojamai ēkai Solomjanskas rajonā. Tā rezultātā nama 24.stāvā izcēlās ugunsgrēks, ko izdevās nodzēst vēl pirms ārkārtas dienestu ierašanās. Vairākiem dzīvokļiem ir nopostītas sienas un izsisti logi. Divi cilvēki guva ievainojumus, vienu no cietušajiem hospitalizēja.

Savukārt Darnickas rajonā notriekta drona atlūzas ietriecās nepabeigtā jaunceltnē, kur izcēlās ugunsgrēks. Neviens cilvēks necieta.

Varasiestādas pagaidām nav informējušas, cik dronu šoreiz Krievija izmantoja uzbrukumam Kijivai.

Uz negadījumu vietām kopumā devās 10 ugunsdzēsēju mašīnas ar 43 glābējiem. 

Arī citos galvaspilsētas rajonos naktī bija dzirdama pretgaisa aizsardzības sistēmu darbība, bet gaisa trauksmi izsludināja arī citos valsts reģionos. Informācija par cietušajiem un postījumiem citviet valstī pagaidām nav apkopota.  

Rietumu palīdzības izsīkšana vājinātu Ukrainas spējas aizstāvēties

Tikmēr frontē turpinās cīņas, un ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi svaigākajā izvērtējumā par notikumiem frontē raksta, ka pašlaik norisinās pozīciju karš, taču balanss jebkurā brīdī varot izmainīties atkarībā no tā, kādi būs rietumvalstu turpmākie lēmumi par palīdzību Ukrainai.

Analītiķi norādīja, ka

Rietumu palīdzības izsīkšana nopietni vājinātu Ukrainas aizstāvju spējas efektīvi cīnīties pret Krievijas karaspēku.

Viņuprāt, Rietumu militārā palīdzība ļauj Ukrainas spēkiem atvairīt Krievijas uzbrukumus un atbrīvot vairāk okupēto teritoriju. Tāpēc šīs palīdzības turpināšana esot vienīgais veids, kā neļaut Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam sasniegt savus mērķus Ukrainā.

Čehijas prezidents Petrs Pavels ir brīdinājis Eiropu, ka tā nedrīkst nogurt no kara Ukrainā, bet Eiropas valstu līderiem ir jāspēj paskaidrot saviem pilsoņiem, ka palīdzības sniegšana Ukrainai ir mūsu nacionālajās interesēs.

Pavels intervijā franču izdevumam "Le Monde" neslēpa vilšanos par Ungārijas premjera Viktora Orbāna lēmumu bloķēt 50 miljardu eiro finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Viņaprāt, šis jautājums ir jāatrisina pēc iespējas drīzāk.

"Ja mēs uzskatām, ka karš Ukrainā ir ļaunums, kas vērsts pret tiesisko kārtību, ka tas ietekmē mūsu sabiedrības pamatus, mums ir jāatbalsta šī valsts neatkarīgi no tā, vai mēs to vēlamies vai ne. Ne jau no mīlestības pret ukraiņiem, bet lai aizstāvētu mūsu dzīvesveidu.

Ja mēs ļausim Krievijai uzvarēt, tas apdraudēs mūsu pašu drošību, mūsu nākotni," teica Pavels.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.