Sadaļas Sadaļas

Turkmenistāna, Ziemeļkoreja, Tonga un Nauru: vietas, kur joprojām nav reģistrēts neviens Covid-19 gadījums

Aizritējis jau vairāk nekā gads, kopš pasaulē sākusies Covid-19 pandēmija, un šajā laikā koronavīruss sasniedzis gandrīz visus mūsu planētas nostūrus, ar to inficējušies jau 122 miljoni cilvēku. Taču pasaulē joprojām ir vietas, kur oficiāli nav reģistrēts pilnīgi neviens Covid-19 inficēšanās gadījums.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) apkopotā informācija rāda, ka Covid-19 pandēmija vēl nav sasniegusi vairāk nekā desmit valstis un teritorijas. Pārsvarā tās ir nomaļas Klusā okeāna salas: Tonga, Tuvalu, Nauru, Kiribati, Palau, Niue, Mikronēzijas Federatīvās Valstis, Jaunzēladei piederošās Tokelau salas, Lielbritānijai piederošās Pitkērna salas, Kuka salas un Amerikāņu Samoa.

Valstis un teritorijas, kur nav reģistrēts neviens Covid-19 gadījums

Uz šī fona izceļas divas daudz lielākas valstis ar miljoniem iedzīvotāju: Ziemeļkoreja un Turkmenistāna, taču arī šo valstu vadība apgalvo, ka neviens iedzīvotājs neesot inficējies ar Covid-19. PVO eksperti gan apšauba šos apgalvojumus, jo gan Ziemeļkorejā, gan Turkmenistānā valda totalitārs režīms, kas slēpj patiesību par valstī notiekošo gan no saviem iedzīvotājiem, gan no ārvalstīm.

Mēs nedrīkstam pie sevis ielaist vīrusu

Tas, ka koronavīruss nav sasniedzis Nauru, nav nekāds brīnums, jo šī Klusā okeāna valstiņa ir viena no mazākajām un nomaļākajām pasaulē. Tuvākā apdzīvotā teritorija atrodas 300 km attālumā no Nauru. Savukārt pašā Nauru ir nedaudz vairāk kā 10 000 iedzīvotāju (aptuveni tikpat daudz, cik Kuldīgā), un iedzīvotāju skaita ziņā tā ir otra mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna). Atšķirībā no citām Klusā okeāna salu valstīm, kas vilina tūristus ar brīnišķīgām pludmalēm, Nauru nav īpaši iecienīts ceļojumu galamērķis, gada laikā to apmeklē tikai ap 200 tūristu.

Kad kļuva zināms par Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, arī citas Klusā okeāna salu valstis nolēma slēgt savas robežas. Šāds lēmums ir atmaksājies, piemēram, Vanuatu līdz šim reģistrēti tikai trīs Covid-19 inficēšanās gadījumi.

“Mūsu valstī veselības aprūpe ir ļoti ierobežota. Mēs nevaram atļauties ielaist pie sevis vīrusu, jo tā būtu katastrofa. Profilakse ir labāks risinājums nekā ārstēšana,” sarunā ar laikrakstu “The Sydney Morning Herald” secina Vanuatu iedzīvotāja Marī.

Tam piekrīt arī Oklendas Universitātes profesors Kolins Tukuitonga: “Vanuatu, tāpat kā citas nelielās Klusā okeāna salas, netiktu galā pat ar dažiem Covid-19 gadījumiem. Šo valstu veselības aprūpes sistēmas ir vāji attīstītas un ne pārāk labi finansētas.” Tukuitonga sarunā ar BBC norāda, ka Klusā okeāna salās daudziem iedzīvotājiem ir liekais svars, diabēts un sirds slimības, tādēļ saslimšana ar Covid-19 viņiem būtu īpaši bīstama.

Lēmums slēgt valsts robežu bija smags trieciens Klusā okeāna salu valstu ekonomikai, jo tūrisms tām bija svarīgs ienākumu avots. “Domāju, ka valdība ir rīkojusies pareizi, neļaujot Covid-19 ienākt Tongā, bet tas ir devis smagu triecienu biznesam, it sevišķi tūrismam un viesnīcu nozarei. Ir ļoti, ļoti slikti,” aģentūrai “AP” atzina Tongas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Pols Tomopo.

Maskas pret "smiltīm un putekļiem"

Citu taktiku ir izvēlējusies Vidusāzijas valsts Turkmenistānas vadība, kas kā strauss paslēpusi galvu smiltīs un apgalvo, ka Turkmenistānā joprojām nav reģistrēts neviens Covid-19 gadījums. Turkmenistānā ir seši miljoni iedzīvotāju, tādēļ PVO eksperti apšauba, vai tiešām šī valsts ir bijusi pilnībā pasargāta no Covid-19.

Turkmenistānas valdība gan ir ierobežojusi cilvēku pārvietošanos un likusi iedzīvotājiem nēsāt sejas maskas, it kā tādēļ, lai pasargātu sevi no “smiltīm un putekļiem”. Cilvēktiesību aizstāvji vēsta, ka Turkmenistānas varas iestādes draudējušas izrēķināties ar mediķiem, kas uzdrošināsies stāstīt patiesību par Covid-19 izplatību.

intervijā CNN norāda nevalstiskās organizācijas “Turkmenistānas pilsoņu tiesības un brīvības” vadītāja Diāna Serebrjaņņika, situācija Turkmenistānā ir “katastrofāla”, jo saslimušiem cilvēkiem ir ierobežotas iespējas saņemt palīdzību, bet daudziem mediķiem nav informācijas, kā ārstēt Covid-19 pacientus.

Strausa taktiku ir izvēlējies arī totalitārais Ziemeļkorejas režīms, kur arī oficiāli nav reģistrēts neviens Covid-19 inficēšanās gadījums. Ziemeļkoreja gan ir viena no noslēgtākajām valstīm pasaulē, kur ārzemniekiem bija grūti iekļūt arī pirms Covid-19 pandēmijas sākuma.

Lai gan valdošais režīms apgalvo, ka valstī nav Covid-19 gadījumu, tomēr tas ir pasūtījis divus miljonus Covid-19 vakcīnas devu. Ziemeļkorejā ir 25 miljoni iedzīvotāju.

Cilvēktiesību aizstāvji raizējas, ka Covid-19 pandēmija un Ziemeļkorejas ieslīgšana vēl dziļākā izolācijā pasliktinās jau tā neapskaužamos ziemeļkorejiešu dzīves apstākļus. “Valstī ir vērojams visu preču deficīts, nav pieejamas arī pirmās nepieciešamības preces, piemēram, ziepes un zobupasta, trūkst arī pārtikas produktu. Mēs ļoti raizējamies, ka sāksies bads. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējais gads ir bijis briesmīgs,” raidsabiedrībai “Amerikas balss” stāsta korejiešu aktīvists Sokīls Parks.

Korona ir sātans

Ziemeļkorejas un Turkmenistānas vadoņiem pamācošs varētu būt Tanzānijas prezidenta Džona Magufuli piemērs. Arī šīs Āfrikas valsts sniegtā informācija par Covid-19 izplatību ir ārkārtīgi apšaubāma: PVO pēdējos datus no Tanzānijas saņēma pagājušā gada maijā, kad valdība apgalvoja, ka Tanzānijā reģistrēti 509 inficētie un 21 cilvēks ir miris. Kopš tā laika statistika nav papildināta. Ņemot vērā, ka Tanzānijā ir 58 miljoni iedzīvotāju, oficiālā statistika par Covid-19 izplatību nešķiet ticama.

Tanzānijas prezidents Magufuli bija Covid-19 noliedzējs; viņš apgalvoja, ka šo slimību esot iespējams pieveikt tikai ar lūgšanām. “Korona ir sātans, kas nevar izdzīvot ticīgā ķermenī,” teica Magufuli. Viņš bija arī iedzīvotāju vakcinācijas pretinieks.

“Vakcinācija ir bīstama. Ja baltie cilvēki būtu spējīgi radīt vakcīnas, tad mums jau būtu vakcīnas pret AIDS, tuberkulozi, malāriju un vēzi,” pavēstīja Magufuli.

Šonedēļ kļuva zināms, ka Magufuli ir nomiris 61 gada vecumā. Tanzānijas prezidents nebija rādījies sabiedrībā pāris nedēļas. Valdības pārstāvji paziņoja, ka prezidenta nāves cēlonis bija sirds slimība, bet Tanzānijā izplatījās baumas, ka viņš bija inficējies ar Covid-19.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt