Сovid-19 «nesvin» ne Lieldienas, ne Pesahu, ne Ramadānu – pasaulē ierobežo reliģiskās ceremonijas

Epidēmija liek pārkāpt rituālus, kas izveidojušies gadu tūkstošos. Pirms Lieldienām ticīgajiem bija jāpierod pie domas, ka epidēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi turpināsies arī šajā viņiem svētajā dienā. Lai apturētu koronavīrusu, reliģiskās ceremonijas ar lielu cilvēku pulcēšanos epidēmijas skartajās valstīs ir būtiski ierobežotas.

Pēc ierobežojumu noteikšanas daudzas baznīcas un lūgšanu nami, mošejas un sinagogas tika slēgtas, jo ilgstošā kopīgā lūgšanā slēgtā telpā viens inficētais var viegli nodot vīrusu vairākiem desmitiem, ja ne simtiem ticības brāļu.

ĪSUMĀ:

  • Ir zināms vismaz viens piemērs, kad Covid-19 epidēmija veselā valstī sākās ar inficēšanos sēriju reliģiskā kopienā Dienvidkorejas pilsētā Tegu.
  • Inficēšanās ar vīrusu dievnamos bijusi arī citās valstīs.
  • Kopš epidēmijas sākuma varas iestādes daudzviet pasaulē slēgušas dievnamus, tāpat kā citas sabiedriskās vietas.
  • Ne visur ierobežojumi tika uztverti ar izpratni.
  • Karantīnas apstākļos arī baznīcas izmanto tehnoloģijas – daudzās pilsētas dievkalpojumi notiek tiešsaistē.
  • Aprīlī miljardi musulmaņu, kristiešu un jūdaistu svin Ramadānu, Lieldienas un Pesahu.
  • Visu konfesiju garīgie līderi aicina ticīgos ne tikai ievērot piesardzības pasākumus.

Inficēšanās lūgšanas laikā

Ir zināms vismaz viens piemērs, kad Covid-19 epidēmija veselā valstī sākās ar inficēšanos sēriju reliģiskā kopienā. Marta sākumā Dienvidkorejas pilsētā Tegu tika konstatēti vairāki tūkstoši inficēšanās ar koronavīrusu gadījumi kristiešu sektas “Shinčeondži” sekotāju vidū.

Tiek uzskatīts, ka pirmais inficēšanās gadījums bijis februāra sākumā kopīgā rituālā lūgšanu namā.

Cilvēki saslima, taču turpināja iet uz dievkalpojumiem, kas notika pārpildītā telpā.

Slimība izplatījās strauji – laikraksta “The Korea Times” interneta izdevums ziņoja, ka jau 9. martā bija atklāti 7478 Covid-19 gadījumi, un 62% no tiem bija saistīti ar “Shinhondži”. Kopumā Tegu bija konstatēti līdz divām trešdaļām no visiem Dienvidkorejā fiksētajiem Covid-19 gadījumiem.

Inficēšanās ar vīrusu dievnamos bijusi arī citās valstīs. Malaizijā vairāki simti cilvēku inficējās, piedaloties četru dienu starptautiskā reliģiskā pasākumā musulmaņiem galvaspilsētas Kualalumpuras nomalē. Laikraksts “The Jerusalem Post” marta beigās, atsaucoties uz Izraēlas Veselības ministriju, ziņojа, ka līdz ceturtdaļai inficēšanās gadījumi valsts iekšienē (t.i., gadījumi, kad inficēšanās nav notikusi ārzemēs), bijuši sinagogās. Koronavīrusa tests bija pozitīvs arī episkopālās baznīcas garīdzniekam Vašingtonā. Pirms tam no viņa bija saņēmuši svēto vakarēdienu piecsimt draudzes locekļi. Viņiem visiem tika ieteikts ievērot divu nedēļu pašizolācijas režīmu, ziņo žurnāls “Foreign Affairs”, kuru izdod ASV nevalstiskā Starptautisko attiecību padome.

Dievnams slēgts. Dezinfekcija

Kopš epidēmijas sākuma varas iestādes visur slēdza dievnamus, tāpat kā citas sabiedriskās vietas. Februārī Saūda Arābija spēra bezprecedenta soli, slēdzot ārzemniekiem musulmaņu svētās pilsētas Meku un Medīnu, līdz ar to liedzot miljoniem ticīgo iespēju veikt rituālo svētceļojumu.

Harāma mošeja Mekā, kuras pagalmā atrodas islāma galvenā svētvieta – Kaaba, un Pravieša mošeja Medīnā tika slēgtas dezinfekcijai. Daudzās mošejās tika atcelta piektdienas lūgšana. Tradicionālais aicinājums uz lūgšanu no minaretiem Kuveitā un Malaizijā tika mainīts – ticīgos aicināja lūgties mājās.

Visā Dienvidāzijā tika atcelti tautas svētki, rituāli un dievkalpojumi tempļos par godu budistu jaungada sagaidīšanai. Parasti uz tādiem svētkiem pulcējas tūkstošiem cilvēku lieli pūļi. Arī Amerikas budistu baznīca atcēla visus svētku pasākumus.

Pirmo reizi Izraēlas vēsturē 25. martā sinagogām tika dots rīkojums slēgt durvis ticīgajiem, lai novērstu koronavīrusa izplatīšanos, ziņo laikraksta “Haaretz” interneta izdevums. Lūgties atļauts ārpusē – grupās ne vairāk par desmit cilvēkiem, ievērojot ne mazāk kā divu metru distanci citam no cita. Ja tādas iespējas nav, lūgties drīkst arī mājās – vienā un tajā paša laikā, kuru noteikusi sinagoga.

Laicīgā vara demonstrē spēku

Ne visur ierobežojumi tika uztverti ar izpratni. Pēc karantīnas ieviešanas Itālijā 13. martā visas baznīcas valstī tika slēgtas.

Nākamajā dienā Romas pāvests saņēma simtiem zvanu no kardināliem un bīskapiem, kuri pieprasīja atcelt šo lēmumu un atļaut rīkot dievkalpojumus.

Un garīdznieki panāca savu – Romas baznīcas tika atvērtas. Tiesa, garīdzniekiem lika raudzīties, lai dievlūdzēji nedrūzmētos un izvairītos no fiziskiem kontaktiem. Bergamo, Milānas, Neapoles bīskapijas arī nolēma, ka to baznīcas paliks atvērtas.

Irānā musulmaņi šiīti burtiski triecienā ieņēma karantīnai slēgtās mošejas. Indijā simtiem hinduistu nolēma sev neliegt krāsu svētkus Holi, lai gan premjerministrs Narendra Modi bija aicinājis līdzpilsoņus izvairīties no masu svinēšanas. Tiesa, daudzi hinduisti izrādīja apzinīgumu un piedalījās svētku rituālos un spēlēs aizsargmaskās.

Ņujorkas policija izklīdināja vairākus simtus hasīdu – ultraortodoksāla jūdaisma novirziena piekritēju. Viņi bija sapulcējušies Bruklinas ielā uz kāda ar Covid-19 miruša rabīna bērēm. Tas nebūt nebija pirmais gadījums, kad hasīdi reliģisko pārliecību uzskata par svarīgāku nekā prasību ievērot sociālo distanci, ziņo amerikāņu telekanāla CBS portāls.

Izraēlā par pirmo pilsētu, kurā tika noteikta totālā karantīna, kļuva Bnei Braka ar 200 tūkstošiem iedzīvotāju, no kuriem lielākajai daļai ir ultrakonservatīvi reliģiskie uzskati. Apmēram trešā daļa no visiem inficēšanās ar koronavīrusu gadījumiem valstī saistīta ar šo pilsētu pie Telavivas, ziņo “The Times of Israel”. Lai nodrošinātu karantīnas ievērošanu, uz šo pilsētu tika nosūtīti vairāk nekā tūkstoš policistu, kā arī elites desantnieku brigādes karavīri, raksta “The Jerusalem Post”. 

Attālinātais dievkalpojums

Karantīnas apstākļos miljoniem cilvēku pielāgojas un strādā attālināti. Arī baznīcas izmanto tehnoloģijas – daudzās pilsētas dievkalpojumi notiek tiešsaistē.

Kopš 9.marta ikrīta mise, kuru Romas pāvests notur savā rezidencē Vatikāna, tiek translēta tiešajā ēterā, ziņo portāls “Vatican News”.

Dievkalpojuma tiešā translācija no Vašingtonas Nacionālās katedrāles piesaista desmitiem tūkstošu skatītāju. Daudzas Krievijas pareizticīgo baznīcas arī pārgājušas attālinātā režīmā. Tiešsaistes dievkalpojumi Sanktpēterburgas baznīcās līdz aprīļa sākumam bija skatīti 400 tūkstošus reižu. Iževskas baznīcā pieteikumu aizlūgumam var iesniegt, izmantojot internetu. Orlas eparhijā ieviesti neklātienes bēru dievkalpojumi, ziņo BBC krievu redakcija.

Baltkrievijas Veselības ministrija savā “Telegram” kanālā pavēstīja, ka situācijas ar koronavīrusu dēļ aicinājusi visas konfesijas, kad vien iespējams, rīkot dievkalpojumus ārā. Valstī tiek organizētas arī dievkalpojumu translācijas internetā.

Reliģiskajās konfesijās uz epidēmijas laiku noteikts aizliegums veikt tradicionālos rituālus ar fizisku kontaktu – pieskaršanos, svētbilžu un citu svētu objektu skūpstīšanu.

Aprīlī miljardi musulmaņu, kristiešu un jūdaistu svin Ramadānu, Lieldienas un Pesahu. Šie svētki notiek apstākļos, kad epidēmijas dēļ ir noteikti ierobežojumi, un tāpēc nepieciešams ievērot sociālo distancēšanos. Visu konfesiju garīgie līderi aicina ticīgos ne tikai ievērot piesardzības pasākumus, bet arī stiprināt savu garu, lai tiktu galā ar šīs krīzes sekām, raksta “Foreign Affairs”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti