Nedēļas nogalē Harlingenes ostā ieradās 25 vidusskolas vecuma jaunieši. Viņus sagaidīja vecāku skavas, oranži dūmi un karogi. Jaunieši piecas nedēļas bija ceļojuši pāri Atlantijas okeānam, līdz beidzot sasniedza dzimtenes krastus.
"Ir dīvaina sajūta, jo uz kuģa neizjutām neko saistībā ar vīrusu. Tikai to, ka nevarējām izkāpt krastā salās. Bija grūti noticēt, bet tagad redzam šeit žogus, nevienu nedrīkst apskaut," sacīja 17 gadus veca skolniece Fēra Hurkmane.
Laikā, kad sākās Covid-19 uzliesmojums, jaunieši atradās mācību braucienā Karību jūrā. Lai izvairītos no saslimšanas, mācību programmas plāni izmainījās un vajadzēja meklēt veidu, kā nokļūt atpakaļ Nīderlandē. Ņemot vērā, ka avioreisu praktiski vairs nebija vai tie bija dārgi, skolotāji nolēma doties pāri Atlantijas okeānam ar kuģi. Braucienu uzraudzīja 12 profesionāli jūrnieki.
"Apkalpes locekļi atradās karantīnā no 18. marta divas nedēļas. Mēs viņus pārbaudījām, mērījām temperatūras. Katrs klepus vai šķaudīšana tika uzmanīta, lai pārliecinātos, ka uz šī kuģa nav koronavīrusa," teica "Wylde Swan" kuģa kapteinis Kristofers Meiers.
Brauciens aizņēma piecas nedēļas, kuru laikā tika pieveikti aptuveni septiņi tūkstoši kilometru. Jaunieši par vīrusu bija tikai dzirdējuši, bet tā sekas ieraudzīja, ierodoties ostā.
"Viņa bija uztraukusies, bet mēģināju paskaidrot situāciju. Domāju, ka pēc divām dienām Nīderlandē viņa vēlēsies atkal būtu uz kuģa, jo mājas dzīve ir diezgan garlaicīga," pauda skolnieces māte Renē Šoltmeiere.
Atvadoties skolēni teica cits citam ardievas, bet vecāki pie kuģa piebrauca pa vienam, ievērojot nepieciešamo distanci.
