Skaļākas kļūst balsis par «militāro Šengenu» un Eiropas Aizsardzības savienību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pavisam iespējams, ka militārajā mijiedarbībā starp NATO un Krieviju parādīsies jauns spēlētājs - Eiropas Savienība (ES). Vismaz tā to iecerējis Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Viņš runājis par jaunas Eiropas Aizsardzības savienības nepieciešamību.

Tas gan vēl ir gana tāls un pretrunīgi vērtēts Eiropas integrācijas mehānisms. Tomēr ES kontekstā pašlaik parādījusies pavisam reāla militāra problēma – militārās tehnikas pārvietošana. Dokumentu pārbaude uz dažām robežām, kā arī ceļi un tilti, kas var neizturēt smago kara tehniku – tas viss var apdraudēt vai vismaz ievērojami palēnināt militārās palīdzības sniegšanu. Tāpēc izskan aicinājumi veidot tā dēvēto militāro Šengenu, kas būtu pirmais lielais visas ES aizsardzības kopprojekts.

ASV spēku komandieris Eiropā atzinis, ka NATO nespēj ātri izvērst Austrumeiropā tik lielu karaspēku tā, kā to var Krievija.

Krievi spējot lielos attālumos pārvietot milzīgas karaspēka daļas ļoti ātri, un arī NATO ir vajadzīgs šāds ātrums. “Kur jūs liekat 20 000 karavīru un visu kas viņiem vajadzīgs? Tas munīcijas apjoms, ko redzējāt šodien, netika atsūtīts pa pastu!” pauda ASV spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess.

Šobrīd, piemēram, – lai ASV karaspēka vienības no Vācijas pārvietotu uz Poliju, nepieciešams to piecas dienas iepriekš saskaņot. Daži analītiķi gan norāda, ka ar šādām problēmām karaspēka vienības saskaras tikai  tagad - mācību laikā. Ja patiešām būtu ārkārtas situācija vai kara apstākļi – tad NATO spēku virspavēlnieks no bāzes, kas atrodas Beļģijā, dotu komandu un karaspēka vienības varētu pārvietoties, kā vien nepieciešams.

Tomēr tas neatrisina infrastruktūras problēmas – ne visi ceļi un tilti spēj izturēt smago kara tehniku, ne visi tuneļi ir pietiekami lieli, ne visu lidostu skrejceļi ir pietiekami gari.

Arī ES Krievijas draudu iespaidā ir šogad sarosījusies un izveidojusi gan Eiropas Aizsardzības fondu, gan gatavojas izmantot vēl Lisabonas līgumā paredzēto iespēju sadarboties ciešāk aizsardzības jomā. Te plāni ir lieli.

“Līdz 2025. gadam mums ir nepieciešama pilnībā funkcionējoša Eiropas Aizsardzības savienība. Mums to vajag, un NATO arī to grib,” saka Junkers.

Šāda ES mobilizēšanās ir Krievijas rīcības sekas, ko šobrīd vēl vairāk aktualizējušas militārās mācības “Zapad” – atzīst Eiropas politiķi. “Daudzi cilvēki ir nobijušies. Pēc kara Gruzijā, Ukrainā un Sīrijā – ko [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins tagad plāno. Mīļie draugi,  Eiropas pieeja ir – aizsargāt sevi. Tāpēc idejas par Eiropas aizsardzību iet pareizā virzienā un mums to vajag tagad,” uzsver Eiroparlamenta Tautas partijas politiskā grupas vadītājs Manfrēds Vēbers.

''Militārā Šengena” ir solis šajā  - Aizsardzības savienības virzienā – pie tam tāds, par ko visas valstis spēj vienoties un kas neprasa arī milzu līdzekļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti