Eiropadomes prezidents: Eiropas Savienībai būtu jāpāriet uz kara ekonomiku

Eiropas Savienības Padomes prezidents Šarls Mišels paziņojis, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropai sava ekonomika ir jāpakārto militārajām un aizsardzības vajadzībām un jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu Ukrainas uzvaru karā. Vairākos Eiropas laikrakstos publicētā rakstā ar nosaukumu "Ja vēlamies mieru, tad ir jāgatavojas karam" Mišels aprakstīja pasākumus, kas, viņaprāt, Eiropas Savienībai (ES) būtu jāveic, lai šos uzdevumus izpildītu.

Mišels uzskata, ka divus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma "ir kļuvis skaidrs, ka Krievija neapstāsies Ukrainā – tāpat kā tā neapstājās Krimā pirms 10 gadiem". Pēc viņa teiktā, Kremlis turpina destabilizēt situāciju Moldovā, Gruzijā, Dienvidkaukāzā, Rietumbalkānos un arī Āfrikas valstīs.

"Krievija rada nopietnu militāru apdraudējumu Eiropas kontinentam un globālajai drošībai. Ja mēs attiecīgi nereaģēsim un nesniegsim Ukrainai pietiekamu palīdzību, mēs būsim nākamie," brīdināja Mišels.

Tāpēc, viņaprāt,

Eiropas Savienībai būtu jāpāriet uz kara ekonomiku, lai tā beidzot pati spētu uzņemties atbildību par savu drošību, jo vairs nevarot paļauties uz ASV atbalstu, pat neraugoties uz to, kurš uzvarēs novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Ar to Mišels, visticamāk, domā Donalda Trampa iespējamo atgriešanos Baltajā namā. Tramps ar saviem izteikumiem pēdējā laikā ir licis saprast, ka viņš nevēlas, lai ASV turpinātu sniegt Ukrainai militāro palīdzību. Viņš arī paziņoja, ka neaizstāvēs NATO sabiedrotos, ja tie neieguldīs pietiekami daudz savā aizsardzībā.

Mišels norādīja, ka Eiropai ir būtiski jāpalielina militārās rūpniecības jauda, lai līdz 2025. gada beigām divkāršotu artilērijas lādiņu ražošanu līdz 2 miljoniem lādiņu gadā. Viņš arī uzskata, ka ES būtu jāizmanto savi fondi, lai piegādātu Ukrainai militāro aprīkojumu un novirzītu "milzīgos ieņēmumus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem ieroču iegādei Ukrainai".

Eiropai būtu arī jāizvirza mērķis līdz 2030. gadam divkāršot iepirkumus no ES aizsardzības uzņēmumiem.

Lai to panāktu, bloks varētu apsvērt iespēju emitēt Eiropas aizsardzības obligācijas, lai piesaistītu līdzekļus ieroču iegādei un ieguldījumiem aizsardzības nozarē.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2023. gada vasarā Ukraina sāka pretuzbrukumu, taču tas nebija veiksmīgs un Kijiva tajā vainoja gan nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašos mīnu laukus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti