1:1

1:1 Gundars Rēders: Jānis Sārts

1:1

1:1 Gundars Rēders: Jānis Sārts

1:1 Gundars Rēders: Jānis Sārts

Sārts: Nepielaist medijus pie Baltkrievijas robežas ir kļūda 

Nepielaist mediju pārstāvjus pie Baltkrievijas robežas, lai atspoguļotu migrantu krīzi, kas radusies uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām ar Baltkrieviju ir kļūda. Šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Atsaucoties uz Polijas lēmumu atsevišķās situācijās ierobežot piekļuvi robežai ar Baltkrieviju, kad varas iestādes varētu lemt arī par žurnālistu nelaišanu uz robežas, Sārts sacīja, ka tā nav pareiza pieeja.

Viņš uzsvēra, ka materiāli no notikumiem uz Baltkrievijas robežas ir vajadzīgi, lai sabiedrība spētu saprast notiekošo. 

“Materiāli ir vajadzīgi. Skaidrs, ka faktiskajā situācijā cilvēkiem ir grūti. Bet tā, manuprāt, nav pareiza pieeja – nepielaist medijus vispār,” piebilda Sārts, norādot, ka mediji hibrīdkara apstākļos “nevar paļauties uz ikdienas instinktiem” notikumu atspoguļošanā. 

Savukārt, atsaucoties uz diskusiju par notikumu atspoguļošanu uz Polijas–Baltkrievijas robežas Latvijas sabiedriskajos medijos, Sārts uzskata, ka mediju papildu kontrole šajā jautājumā nebūtu vajadzīga, bet gan žurnālistiem jāsaprot hibrīdkara konteksts un nozīme pirms notikumu atspoguļošanas.

KONTEKSTS:

Iesaistoties mikroblogošanas vietnē “Twitter” notiekošajās diskusijās par sabiedrisko mediju sižetiem par migrācijas krīzi uz Baltkrievijas–Polijas robežas, uz kuru Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīms novirzījis lielu skaitu migrantu no Irākas un citām Tuvo Austrumu valstīm, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš aizvadītajā nedēļā pavēstīja, ka šis jautājums varētu tikt izskatīts īpaši sasauktā komisijas sēdē.

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija ir pret Kaimiņa pausto diskusijā un uzsver, ka likumā noteikts: sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.

Arī Latvijas Žurnālistu asociācija paziņojumā medijiem norādījusi, ka spiediens uz sabiedriskajiem medijiem robežas krīzes atspoguļojuma dēļ ir nepieņemams.

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.

Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt