ASV Nacionālās drošības padomes padomnieks Džeiks Salivans informēja, ka Ukraina saņems četras īsa darbības rādiusa mobilās pretgaisa aizsardzības sistēmas "Avenger", "Stinger" raķetes un citus ieročus, kas papildinās sabiedroto valstu piešķirto bruņojumu.
Tieši šādus ieročus lūgusi Ukraina, jo Krievija turpina izmantot spārnotās raķetes un Irānā ražotus bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu civilajai infrastruktūrai.
Savukārt Pentagona pārstāvji papildina, ka paketē iekļautas arī raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "HAWK", ko piegādā Spānija, artilērijas, mīnmetēju un "Himars" munīcija, kā arī 20 miljoni šāviņu kājnieku ieročiem.
Tikmēr Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks tālruņa sarunā ar Volodimiru Zelenski apsolījis vēl 1000 zenītraķetes un 25 000 ziemas komplektu karavīriem. Savukārt Polija jau piegādājusi vēl 1570 "Starlink" sakaru iekārtas, kas palīdzēs Ukrainā izveidot arī publiskus "Wi-Fi" punktus.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.
