Pagājušā nakts bija ļoti auksta, līdz ar to rīts sākās ar ziņām par to, ka vairākiem migrantiem nepieciešama medicīniskā palīdzība. Agrā rīta stundā filmētos kadros redzams, kā pie robežpunkta ieradusies Sarkanā Krusta komanda un vairāki cilvēki tiek aiznesti uz neatliekamās palīdzības automašīnu.
Spriedze pie robežas palielinās
Pāris simti Irākas pilsoņu jau izteikuši vēlmi atgriezties mājās, un 18. novembrī, visticamāk, viņiem būs iespēja nokļūt Irākā ar repatriācijas reisu. Bet lielākā daļa cilvēku pie robežas gan vēl joprojām cer, ka viņus ielaidīs Eiropas Savienībā.
Ziņas par to, cik tieši cilvēkiem izdevies iekļūt Eiropas Savienībā, nav viennozīmīgas. Berlīne, piemēram, apgalvo, ka līdz Vācijai kopš migrantu krīzes sākuma tikuši jau vairāki tūkstoši cilvēku, kas ieceļojuši no Baltkrievijas.
Polijas robežsardze ik dienu ziņo, ka atvairīti vairāki simti cilvēku. Tajā pašā laikā vairāki desmiti notverti Polijas teritorijā pēc tam, kad tur iekļuvuši nelikumīgi.
Migranti apgalvo, ka maksājuši par to, lai nokļūtu pie robežas, un galu galā viņiem dzimtenē neesot iespējas uz kvalitatīvu dzīvi. Līdz ar to spriedze pie robežas turpina pieaugt.
Otrdien starp šiem cilvēkiem un Polijas robežsardzi izcēlās sadursmes. Migranti meta ar akmeņiem, savukārt poļi atbildēja ar ūdensmetējiem un asaru gāzi. Dienas otrajā pusē lielākā daļa migrantu pameta šo robežpunktu un devās atpakaļ uz iepriekš ierīkoto nometni mežā pie žoga.
Palīdzība nepieciešama katru dienu
LTV žurnāliste Anna Ūdre devās uz Mihalovu – nelielu Polijas pilsētiņu aptuveni 30 kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju.
Ņemot vērā uz robežas esošo krīzi, vietējā pašvaldība kopā ar nevalstiskajām organizācijām nolēmusi palīdzēt tiem migrantiem, kuriem tomēr izdevies iekļūt Polijā. Kad ierodamies pašvaldības ēkā, satiekam mēra vietnieku, kuram drīz jātiekas ar ANO Bēgļu aģentūras pārstāvjiem, bet viņš ir gatavs atbildēt uz dažiem mūsu jautājumiem.
“Situācija visu laiku mainās, jūs paši redzat video no robežas. Es vēlētos, lai Baltkrievija ar mums sadarbotos, šī problēma varētu tiks atrisināta pāris dienu laikā, bet viņi nesadarbojas, un mēs neko nevaram padarīt,” stāsta Mihalovas mēra vietnieks Konrāds Šikora.
“Viss, ko varam darīt, ir palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem tomēr izdodas tikt pāri robežai, kurus notvērusi robežsardze vai kuri tagad atrodas slimnīcās un citviet. Mēs viņiem izsniedzam pārtiku, drēbes, zāles, citas pirmās nepieciešamības preces. Viņi lielākoties pirms tam vairākas dienas pavadījuši mežā.”
“Šīs nepieciešamās lietas piegādājam arī robežsardzei, lai viņi, kad notver migrantus, varētu viņiem sniegt palīdzību, lai šie cilvēki var pārģērbties, paēst. Šīs lietas piegādājam arī slimnīcām, bērnu aprūpes centriem, bēgļu centriem. Palīdzība nepieciešama visu laiku, un mēs to piegādājam ik dienu.”
Humāno palīdzību sūta no visas Polijas
Mēra vietnieks intervijā uzsver, ka pašreizējā krīze nav tikai Polijas, bet gan visas Eiropas Savienības problēma, un tādēļ arī viņš sagaida lielāku palīdzību un solidaritāti no citām bloka valstīm.
Tikmēr vietējo iedzīvotāju ikdiena te pēdējās nedēļas laikā ir krasi mainījusies. Ielās redzama militārā tehnika un policijas automašīnas, ik dienu ierodas žurnālisti no dažādām pasaules valstīm.
Lai arī sakām, ka nedaudz protam poļu valodu, neviens vietējais ar mums nevēlas runāt. Piemēram, ugunsdzēsēju depo priekšnieks, kurš organizē palīdzību migrantiem, komentārus nesniedz, bet ļauj mums ieskatīties viņa pašreizējā ikdienā.
Ugunsdzēsēju depo pēdējās nedēļās ir kļuvis par palīdzības punktu, kur cilvēki, kam izdevies nokļūt pāri robežai, var saņemt palīdzību, pārtiku, segas un citas pirmās nepieciešamības preces. Šeit ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī cilvēki no visas Polijas ir atsūtījuši ēdienu, mantiņas, ūdeni. Redzami arī spilveni, higiēnas preces. Tas liecina, ka vietējie iedzīvotāji saprot: cilvēki uz robežas nonākuši skaudrā situācijā. Tādēļ daudzi vietējie cenšas, kā vien var, palīdzēt viņiem.
Problēma, kas jārisina
Pāris minūšu gājiena attālumā no depo pie vietējās skolas arī iekārtots palīdzības punkts, kur strādā liels pulks brīvprātīgo. No viņiem uzzinām, ka šodien Mihalovu apmeklē palīdzības organizācijas vadītājs, kurš Polijā ir sava veida slavenība, populāra radio šova vadītājs. Mums izdodas ar viņu aprunāties.
“Pašlaik svarīgākais, ko darām, – kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām pieprasām varasiestādēm mūs pielaist robežai, lai varam piegādāt humāno palīdzību cilvēkiem, kas šobrīd iesprūduši starp divām pusēm un ir ļoti sliktā situācijā.
Lūdzam pielaist robežai arī žurnālistus, jo tas, ko jūs darāt, šo visu dokumentējot, ir ārkārtīgi svarīgi,” stāsta organizācijas “Great Orchestra of Christmas Charity” valdes priekšsēdētājs Jureks Ovsiaks.
“Polijā ir likums, kas nosaka, ka personām, kam nepieciešama palīdzība, tā ir jāsniedz. Vienlaikus ārkārtas stāvokļa laikā mēs šo palīdzību nedrīkstam šiem cilvēkiem piegādāt. Tā ir reāla problēma, kas jārisina.”
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
