"Ir 2022.gada Lieldienas. Taču tieši šobrīd Krievijas Federācija bez mitas uzbrūk Mariupoles "Azovstaļ". Vietu, kur atrodas mūsu civiliedzīvotāji un karavīri, bombardē ar smagajām aviācijas bumbām, apšauda ar artilēriju un intensīvi savelk spēkus un tehniku uzbrukumam," viņš rakstījis vietnē 'Telegram".
Podoļaks aicinājis Krieviju "padomāt par to, kas palicis pāri no tās reputācijas" un "spert trīs Mariupoles soļus" - pirmkārt, izsludināt "reālu Lieldienu pamieru Mariupolei", otrkārt, nekavējoties nodrošināt humāno koridoru civiliedzīvotājiem un, treškārt, piekrist īpašai sarunu kārtai, lai Ukrainas puse varētu izvest vai apmainīt savus karavīrus.
Trešdien Podoļaks un Ukrainas sarunu grupas vadītājs Dāvids Arahamija jau izteica gatavību doties uz Krievijas spēku aplenkto Mariupoli, lai ar Krievijas pārstāvjiem bez jebkādiem iepriekšējiem nosacījumiem risinātu sarunas par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju, taču nekāda atbilde no Krievijas puses joprojām nav saņemta.
Pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars vietnē 'Telegram" svētdien izplatījis aicinājumu pasaulei darīt visu, lai atbrīvotu Mariupolē iesprostotos cilvēkus.
Pēc viņa vārdiem, aviācijas bumbas pilsētā krīt ik pēc trim minūtēm, Krievijas spēki turpina uzbrukt Ukrainas aizstāvju pozīcijām, šauj lielgabali un kuģu artilērija, turpinās tanku un kājnieku uzbrukumi, bet "puiši turas pēdējiem spēkiem".
"Gribu, lai jūs ikviens šai dienā frontes līnijās, savās mājās vai bēgļu gaitās aizdomātos par vērtībām. Domāju, 60.kara dienā katrs ir sapratis, ka dzīves materiālā puse nav nekas salīdzinājumā ar iespēju apskaut savus bērnus, parunāties ar tuviniekiem, izbaudīt klusumu," rakstījis Palomars.
Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko svētdien paziņoja, ka Krievijas spēki sestdien nemitīgi apšaudījuši Mariupoles metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritoriju, neraugoties uz prezidenta Vladimira Putina paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt.
21.aprīlī Putins aizsardzības ministram Sergejam Šoigu deva pavēli pārtraukt uzbrukumu rūpnīcai "Azovstaļ".
Kā uzskata Lielbritānijas izlūkdienesti, Putina atteikšanās ieņemt "Azovstaļ" triecienā var liecināt par nodomu izbrīvēt Krievijas spēkus uzbrukumam citos virzienos Ukrainas austrumos.
Savukārt Ukrainas izlūkdienestu dati liecina, ka Krievija tomēr nav pilnībā atteikusies no plāniem uzbrukt Mariupoles rūpnīcai un gatavojas turp nosūtīt Nacionālās gvardes un Federālā Drošības dienesta (FSB) spēkus.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs, atskatoties uz sestdienas notikumu attīstību, paziņojis, ka pa uzņēmuma teritoriju tiek šauts "no jūras, sauszemes un gaisa, no tankiem, no visurienes, kur vien iespējams šaut".
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
