Oficiālā ceremonijā notika Paula Lēbes ēkā Vācijas valdības namu kompleksā galvaspilsētā Berlīnē, un 177 lappuses garo dokumentu parakstīja Merkele, viņas partijas sabiedroto - Kristīgi sociālās savienības - līderis Horsts Zēhofers un sociāldemokrātu pārstāvji.
Kanclere pasākumā žurnālistiem norādīja, ka valdībai būs jāveic liels darba apjoms, tostarp jārisina problēmas saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu par ievedmuitas noteikšanu tēraudam un alumīnijam. Tomēr viņa ir optimistiski noskaņota un tic, ka valdība sekmīgi veiks savus pienākumus.
Savukārt sociāldemokrātu līderis Olafs Šulcs, kurš jaunajā valdībā ieņems finanšu ministra un vicekanclera amatus, uzsvēra, ka koalīcijai ir stingrs pamats, neraugoties uz ilgo tās izveides laiku. Sociāldemokrāti un konservatīvie ir divi pilnīgi dažādi politiskie spēki, taču tie spējot konstruktīvi sadarboties.
KONTEKSTS:
Ar lielu atvieglojumu ziņa, ka Vācijai nav jārīko atkārtotas vēlēšanas, ir uztverta daudzviet Eiropā un arī Eiropas Savienības institūcijās Briselē. Vācija ir bloka ietekmīgākā dalībvalsts, un arī proeiropeiskās Angelas Merkeles ietekme uz Eiropas Savienības lēmumiem un spēja noturēt bloku vienotu nav pārspēta. Tieši viņa tiek uzskatīta par ļoti svarīgu faktoru, lai turpinātos Vācijas un Francijas līderu sadarbība, kas ir vērsta uz Eiropas Savienības nostiprināšanu.
Vācija kopš Bundestāga vēlēšanām septembrī piedzīvojusi politisko krīzi, jo partijas nespēja izveidot vairākuma valdību. Lai izvairītos no jaunām vēlēšanām, Vācijas sociāldemokrāti piekrita koalīcijas sarunu uzsākšanai ar kancleres Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.
Vācijas sociāldemokrāti septembrī notikušajās vēlēšanās cieta smagāko neveiksmi kopš pagājušā gadsimta vidus. Pēc vēlēšanām sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs paziņoja par partijas aiziešanu opozīcijā, taču pēc tā dēvētās “Jamaikas koalīcijas” sarunu izgāšanās piekrita iesaistīties jaunās sarunās par valdības veidošanu.
Kaut arī kristīgo demokrātu un sociālistu apvienība panāca vienošanos ar sociāldemokrātu vadību par "lielās koalīcijas" izveidi, tomēr amatu zaudējis partijas šefs Martins Šulcs, kurš sākumā solīja nekādu koalīciju ar kristīgajiem spēkiem vairs neveidot, tomēr domas mainīja.
