Vienošanās parakstīšanas ceremonija notika Grieķijā pie Prespas ezera, kura krastos atrodas Grieķija, Maķedonija un Albānija.
"Mēs šeit neesam, lai sērotu par pagātnes sakāvēm.
Mēs speram vēsturisku soli, lai uzvarētu.
Lai dziedētu pagātnes brūces, pavērtu ceļu mieram, sadarbībai ne tikai starp mūsu valstīm, bet arī ar visu Eiropu. Ja nācijas dvēsele ir tās vēsture, tad mūsu vienošanās atspoguļo abu valstu dvēseles!" teica Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs.
Viņš uzsvēra, ka vienošanās par nosaukumu ir stratēģiski svarīga abām valstīm. "Tagad varam paveikt lielas lietas. Daudzi šaubījās, taču mēs pierādījām, ka šī vienošanās ir iespējama.
Mēs izbeidzam problēmu, kas gadu desmitiem ilgi liedza uzturēt draudzīgas attiecības," teica Ciprs.
Tomēr abās valstīs šī vienošanās tiek uztverta neviennozīmīgi. Piemēram, Grieķijā notiek protesti, kuros grieķu nacionālisti sauc Maķedoniju par savu tēvzemi un Grieķijas daļu.
Šīs vienošanās dēļ sestdien vēlu vakarā Grieķijas valdība izturēja neuzticības balsojumu. Savukārt Maķedonijā pastāv bažas, ka šādi valsts izrāda piekāpšanos grieķiem, nākotnē potenciāli zaudējot savu nacionālo identitāti.
Par pilnīgu abu valstu vienošanās izpildi varēs runāt tikai pēc vairākiem mēnešiem, kad to būs ratificējuši Grieķijas un Maķedonijas valstu parlamenti un gada beigās būs noticis arī referendums Maķedonijā.
KONTEKSTS:
Atēnas uzskata, ka kaimiņvalsts, sevi dēvējot par Maķedoniju, izsaka teritoriālās pretenzijas uz Grieķijas ziemeļu provinci, kas arī tiek saukta par Maķedoniju.
Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāv kopš 1991.gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, un ir saindējis kaimiņattiecības ar Grieķiju.
Šī strīda dēļ Grieķija bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā un NATO.
