Tomēr ilgais strīds tika atrisināts pēc vienošanās, saskaņā ar kuru Maķedonija sevi pārdēvēja par Ziemeļmaķedoniju. Tā stājās spēkā februārī.
Ciprs savu otrdienas vizīti Ziemeļmaķedonijā nosauca par "vēsturisku". Līdz ar viņu ieradās vairāki Grieķijas ministri un liela uzņēmēju delegācija.
Tiekoties ar Ziemeļmaķedonijas kolēģi, premjeru Zoranu Zaevu, abi Skopjē parakstīja vairākas sadarbības vienošanās. Starp tām arī par militāro sadarbību – paredzēts, ka Grieķija palīdzēs uzraudzīt un aizsargāt Ziemeļmaķedonijas gaisa telpu.
Kopīgā preses konferencē Ziemeļmaķedonijas premjers Zaevs nosauca Cipru par "tuvu draugu". Pirms šodienas tikšanās Zaevs teica, ka Ziemeļmaķedonijā sagaida jaunas grieķu investīcijas vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā.
Intervijā aģentūrai AFP Zaevs pauda pārliecību, ka jaunā abu valstu attiecību dinamika Ziemeļmaķedonijas ekonomikai dos "milzu ieguvumus", kas būs izjūtami "visos ekonomikas sektoros".
Savukārt Ciprs dienu pirms vizītes publicētā intervijā Ziemeļmaķedonijas ziņu aģentūrai MIA abas valstis raksturoja kā "partnerus un sabiedrotos". Viņš gan atzina, ka nosaukuma maiņas vienošanās prasīja augstu politisko cenu. Par to joprojām "nopietni nobažījušies ir ievērojama daļa grieķu", teica Ciprs. Tādēļ abu valstu premjeriem tagad ir atbildība parādīt, ka abas "nācijas no ceļa, kas tagad pavēries, var gūt tikai labumu," teica Ciprs.
Neapmierinātie par vienošanos ir abās valstīs. Grieķijā, kur šogad gaidāmas parlamenta vēlēšanās, pret to stingri iebilst nacionālistiski noskaņotie grieķi. Viņi uzskata, ka Atēnas piekāpās pārāk daudz, piekrītot, ka kaimiņvalsts savā nosaukumā vispār var izmantot vārdu "Maķedonija".
Daudzi iebilst arī Ziemeļmaķedonijā, uzskatot, ka savukārt Skopje ir pārāk daudz piekāpusies un piekritusi mainīt savu nosaukumu. Tā Ziemeļmaķedonijas prezidents Ģorge Ivanovs atteicies parakstīt parlamenta apstiprinātos likumus, kopš jaunais valsts nosaukums kļuva oficiāls.
Saskaņā ar vienošanos Maķedonija valsts nosaukumu nomainīja uz Ziemeļmaķedoniju, bet apmaiņā Grieķija vairs nebloķē tās centienus iestāties NATO un Eiropas Savienībā (ES). Jau februārī Ziemeļmaķedonija ar NATO parakstīja iestāšanās protokolu, un gaidāms, ka pēc ratifikācijām gada laikā kļūs par 30. alianses locekli. Savukārt iestāšanās sarunas ES varētu sākties šovasar.
