Orbana izteikumi par nāvessoda atjaunošanu izpelnās asu kritiku

Asu kritiku Eiropas Savienībā (ES) izpelnījušies Ungārijas premjerministra Viktora Orbana izteikumi par to, ka vajadzētu atjaunot diskusijas par nāvessodu.

Ungārijas līderis pauda, ka, viņaprāt, tie soda mēri, kas eksistē tagad, ir pārāk mīksti. Taču asās debatēs, kas norisinājās Eiropas Parlamentā, Orbanam norādīts, ka nāvessoda atcelšana ir viens no nosacījumiem, lai valsts iestātos Eiropas Savienībā.

Par to, ka Eiropas Savienībā vajadzētu atjaunot nāvessodu, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans izteicās pēc kādas gados jaunas sievietes slepkavības valsts dienvidos veikala aplaupīšanas laikā, taču viņa reakcija ar plašu kritiku uztverta Eiropas institūciju gaiteņos, īpaši Eiropas Parlamentā, kas šonedēļ pulcējies plenārsesijā Strasbūrā.

Deputāti izteikuši aicinājumus Orbana labējo partiju „Fidesz” izslēgt no ietekmīgās Eiropas Tautas partijas rindām.

Ungārija tāpat kā visas pārējās valstis, kas ir parakstījušas Pamattiesību hartu un arī iestājušās Eiropas Savienībā, ir atteikusies no nāvessoda, tādēļ arī Eiropas Parlamentā Orbanam tika norādīts, ka Ungārija nebūtu varējusi kļūt par ES dalībnieci, ja nebūtu tā rīkojusies.

Tomēr netiek arī izslēgts, ka valsts vienpusēji varētu pie tā atgriezties, taču tādā gadījumā, kā pauduši eksperti, Ungārijai varētu atņemt atsevišķas tiesības, piemēram, tiesības balsot Eiropas Padomē.

Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs sacījis, ka ir sazinājies ar Viktoru Orbanu, jo Eiropas Parlamenta deputāti ir pieprasījuši paskaidrojumus no Ungārijas līdera.

Viktors Orbans, kura partija ieguva lielāko atbalstu nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jau vairākus pēdējos gados nonācis kritikas krustugunīs gan Briseles gaiteņos, gan arvien vairāk arī pašmājās. Vēl nebūt ne tik sen Budapeštā notika pret  Orbana politiku vērsti iedzīvotāju protesti, norādot uz viņa draudzīgajām attiecībām ar Kremli un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Orbans Briselē ir kritizēts arī par diskriminējošu mediju likumu, ārvalstu uzņēmumiem nedraudzīgu nodokļu politiku, asiem izteikumiem pret imigrāciju.

Analītiķi lēš, ka, visticamāk, Orbans šobrīd izvērš iekšpolitisku cīņu, mēģinot atgūt nacionāli noskaņotos vēlētājus, kuri arvien vairāk simpatizē „Fidesz” lielākajam konkurentam, ekstrēmi labējiem „Jobbik”, kuri iegūst arvien lielāku sabiedrības atbalstu.

Ar to arī, kā saka analītiķi, izskaidrojami Orbana paziņojumi pret imigrāciju un atbalsts nāvessodam ar piebildi, ka Ungārija darīs visu, lai aizsargātu savus pilsoņus.

Viens no paliecinājumiem ir arī nesen Orbana izplatītā aptauja Ungārijā, kas aicina cilvēkus izteikties par viņa politiku, kas vērsta pret imigrāciju. Aptaujā ir iekļauti   jautājumi:  “Vai jūs atbalstītu imigrantu izvietošanu nometnēs Ungārijā?” , “Vai jūs piekrītat, ka Ungārijas valdība imigrācijas risināšanai paredzēto naudu labāk atvēl Ungārijas ģimeņu un vēl nedzimušo bērnu atbalstam?”.

Ungārijas līderis patlaban ir arī viens no sīvākajiem pretiniekiem Eiropas Savienības arvien spraigajās sarunās par solidarizēšanos ar Itāliju, Maltu un citām Eiropas Savienības valstīm, kuras uzņem lielāko daļu bēgļu un imigrantu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti