Krievijas karaspēks, virzoties no Baltkrievijas, mēģinājis ieņemt Kijivu, no Baltkrievijas teritorijas paceļas Krievijas lidmašīnas un tiek izšautas raķetes, Baltkrievijā tiek ārstēti ievainotie Krievijas karavīri, un Lukašenko jau agrāk izteicies, ka viņa valsts karavīri varētu iesaistīties militārā konfliktā Savienotās valsts spēku rindās, tomēr tas vēl nav noticis.
Lietuvas Austrumeiropas pētījumu centra vecākais operāciju vadītājs Andrjus Prohorenko norādījis, ka Maskavas agresijas atbalstīšanai Baltkrievija gatavojās jau labu laiku, veicot lielus ieguldījumus infrastruktūrā un dzelzceļos, kas tagad tiek izmantoti militārās darbības nodrošināšanai.
Taču dažādos karaspēka līmeņos pašlaik vērojams visai zems cīņasspars, viņš atzinis, prezentējot analītisko apskatu "Tendences Baltkrievijā 2022. gada 1. ceturksnī".
"Daži virsnieki, iespējams, pat baidās dot karavīriem pavēles, raizējoties par iespējamo pretestību un paši par savu drošību," spriedis eksperts.
Politologs, starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Freedom House" pārstāvis Lietuvā Vītis Jurkonis gan norādījis, ka Baltkrievijas armija nebūt nav viendabīga un tajā ir arī Krievijas agresijas atbalstītāji, kuri būtu gatavi paši tajā piedalīties.
Apšaubāma ir arī armijas kaujas gatavība. Pēc Austrumeiropas pētījumu centra analītiķu aplēsēm, lai gan Baltkrievijas bruņotajos spēkos ir aptuveni 50 000 karavīru, tikai 17 000 no viņiem ir pienācīgi apgādāti, tādēļ "pastāv jautājums, kāda varētu būt viņu ietekme".
Arī Baltkrievijas sabiedrībā kopumā atbalsts Kremļa agresijai pret Ukrainu ir zems – pozitīvi to vērtē tikai 12% baltkrievu, bet domai, ka Baltkrievijas armijai vajadzētu iesaistīties karadarbībā, piekrīt tikai 4–5%.
Sarūk arī atbalsts Baltkrievijas savienībai ar Krieviju – pašlaik tas ir 45%, bet Krimas aneksiju pozitīvi vērtē 16%.
"Sabiedrības attieksme pret armijas iesaisti konfliktā ir negatīva," secinājis Prohorenko.
Kā tikmēr atzīmējis Jurkonis, lai gan starp Ukrainu un Krieviju norisinās sarunas, nekur netiek izvirzīts jautājums par Baltkrievijas likteni. Ja Krievijas spēki paliks Baltkrievijā, Maskava to varētu pasniegt kā zināmu uzvaru. To apzinās arī paši baltkrievi, kuri neatbalsta karu, un Lukašenko radītais "miera un stabilitātes garanta" tēls sācis bālēt.
Tādēļ Baltkrievijā fiksēti infrastruktūras un citu objektu sabotāžas gadījumi, kas apgrūtina Krievijas militārās tehnikas kustību, notiek informācijas noplūdes no valsts pārvaldes iekšējām struktūrām, aktīvi darbojas kiberpartizāni, baltkrievu brīvprātīgie Ukrainā cīnās pret Maskavas agresiju.
Politologs uzskata, ka tiklab Lukašenko, kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apzinās – ja Baltkrievijas karavīri tiks sūtīti uz Ukrainu, viņi var atteikties un vērsties pret pašu Baltkrievijas režīmu.
"Režīms ir diezgan neapskaužamā situācijā. (..) Tam izdevās ieviest teroru, piespiest simtiem tūkstošu baltkrievu doties projām, (..) un tas nav beidzies, Baltkrieviju joprojām pamet tūkstošiem cilvēku, (..) pretošanās vēl aizvien notiek, bet gandrīz vienīgi pagrīdē. Režīms faktiski ar to netiek galā," viņš spriedis.
Jurkonis arī kritizējis nepietiekamo atbalstu prodemokrātiskajai kustībai Baltkrievijā pēc negodīgajām 2020. gada prezidenta vēlēšanām, norādīdams, ka Rietumu pasivitāte "iedrošinājusi Kremli uz pašreizējo rīcību, (..) parādot, ka tas var darboties nesodīts."
"Visa [Lukašenko] sistēma draud noskriet no sliedēm, agrāk vēl darbojās dažādas amatpersonu rokādes, bet nu arī tās vairs nestrādā, jo pat iekšējās sistēmas cilvēki saprot, ka pieņemtie politiskie lēmumi ir pretvalstiski," norādījis eksperts.
"Vienlaikus sabrukuši arī Lukašenko veidotie naratīvi, ka valstī valda stabilitāte un "vismaz nav kara", zuduši pēdējie pamati, uz kuriem balstījās viss Batjkas tēls. Viņš vairs negarantē neko."
