Pēc speciālistes teiktā, lai arī Lietuvā mazinājies jaunu inficēšanās gadījumu skaits, būtiski palielinājies pozitīvo testu īpatsvars. Un tendences liecina, ka situācija varētu pakāpeniski pasliktināties.
Epidemioloģes izteikumi Lietuvā izraisīja plašu rezonansi. Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte–Nīlsena aicināja Statistikas departamentu vērtēt situāciju atturīgāk un nepārsteigties ar vispārinājumiem, lieki nesatraucot sabiedrību. Arī Lietuvas Nacionālais sabiedrības veselības centrs norādīja, ka dažu Covid-19 rādītāju svārstības vēl neliecina par pandēmijas trešā viļņa sākumu.
“Daži rādītāji rada bažas, mums jāsaprot iemesli un attiecīgi jāreaģē, bet es neuzdrošinos apgalvot, ka tas ir trešais vilnis.
Vīrusi izplatās viļņos, un vilnis nenozīmē strauju pieaugumu vai pilnīgu kritienu,” spriež Nacionālā sabiedrības veselības centra Viļņas nodaļas vadītāja Rolanda Lingiene.
“Varam teikt, ka trešā viļņa risks patiešām ir pieaudzis. Bet mums ir jārunā par risku. Kas notiks tālāk, kāds vilnis un cik liels tas būs, ir atkarīgs no mūsu lēmumiem.
Ja neko nedarīsim, mums būs tāds pats scenārijs, kāds bija rudenī, kad neko nedarījām,” norāda datu zinātnieks Vaidots Zemlis–Balevičs
Lietuvas Statistikas departaments gan skaidroja, ka ar šo brīdinājumu mēģinājis pievērst uzmanību pozitīvo testu īpatsvara pieaugumam. Un, pēc epidemiologu domām, vīruss varētu straujāk izplatīties līdz ar iedzīvotāju pārvietošanās pieaugumu, kas vērojams kopš dažu ierobežojumu mīkstināšanas. Piemēram, no pagājušās nedēļas atvērta liela daļa nepārtikas preču veikalu, kā arī frizētavas un skaistumkopšanas saloni.
“Domāju, ka šī situācija ir neizbēgama, jo cilvēki ir noguruši no ilgās karantīnas. Ierobežojumi tiek atviegloti, un neizbēgami, pieaugot cilvēku mijiedarbībai, palielinās arī Covid gadījumu skaits,” secina Lietuvas Veselības zinātņu universitātes Sabiedrības veselības fakultātes dekāne Ramūna Kalediene.
Tikmēr otrā mūsu kaimiņvalstī Igaunijā saslimstības rādītāji pieaug salīdzinoši strauji, 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits jau pietuvojies 800 uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā.
“Martā mums jānosaka stingrāki ierobežojumi, jo pēdējo divu nedēļu laikā inficēto skaits pieaudzis par vairāk nekā 40 procentiem. Šī tendence nopietni apgrūtinās slimnīcu darbu. Tas nozīmētu veselības aprūpes pieejamības samazināšanos,” norāda Igaunijas veselības ministrs Tanels Kīks.
Igaunijas ziemeļu apvidos saslimušo skaita pieauguma dēļ jau ir apgrūtināta kontaktu izsekošana. Īpaši satraucoša situācija ir Harju, kā arī Austrumviru apriņķos. Inficēto skaits pieaug arī Sāremā, kur sevišķi smaga situācija jau bija pandēmijas sākumā pagājušā gada pavasarī.
